Biedrība „Madonas dzīvnieku draugi" savas darbošanās laikā, kopš 2015. gada 16. jūnija, vairākkārt Madonas novada pašvaldībā ir aktualizējusi nepieciešamību izveidot vietas klaiņojošo/pamesto kaķu uzņemšanai pašvaldības dzīvnieku patver-smē „Lazdonītis". Jāatgādina, ka šobrīd tajā tiek uzņemti tikai suņi, savukārt kaķiem Madonas pilsētā un atsevišķos pagastos tiek organizēta tikai programma „noķer-sterilizē-atlaiž" („NSA").
Gan Dzīvnieku aizsardzības likuma (DzAL) izpratnē, gan ētiski tas nerisina kopējo „kaķu problēmu". Uz ielām visā novada teritorijā tiek atrasti ne tikai pieauguši, nesociāli (jeb cilvēka mājoklī nekad nedzīvojuši) kaķi, kuriem var piemērot „NSA". Jāpiemin arī, ka īstenot programmu „NSA" var tad, ja pēc atlaišanas tiek nodrošināta šo dzīvnieku labturība – fizioloģisko un etoloģisko vajadzību kopums (DzAL 1. pants (12).). Tiek atrasti arī: kaķēni, kuriem sterilizāciju vēl nedrīkst veikt; ļaunprātīgi pamesti māju kaķi, kuri uz ielas nekad nav dzīvojuši un nespēj šai videi pielāgoties, līdz ar to viņu veselība, dzīvība uz ielas ir apdraudēta; kaķi un kaķēni bezpalīdzīgā stāvoklī vai tādā stāvoklī, kad viņiem nekavējoties jāsniedz veterinārā palīdzība un jānodrošina izmitināšana. Turklāt kā „klaiņojošs dzīvnieks" tiek uzskatīts arī bez saimnieka aprūpes palicis mājdzīvnieks (DzAL 8. pants). Tāds ir arī ķepainis, kura saimnieks atrodas ilgstošā prombūtnē (piemēram, ievietots aprūpes iestādē, piemērots apcietinājums) vai saimnieks miris. Attiecīgi dzīvnieks varbūt atrodas dzīvoklī vai mājā, nevis uz ielas, bet nav, kas sniedz viņam nepieciešamo ikdienas aprūpi.
Savu iespēju un brīvprātīgās iniciatīvas ietvaros, galvenokārt ar ziedotāju atbalstu, šo gadījumu risināšanā jau gadiem iesaistījusies biedrība „Madonas dzīvnieku draugi". Tomēr mēs neesam patversme ar attiecīgu šādas iestādes nodrošinājumu: algotu darbinieku, transportu, pilnvērtīgu ķeramo aprīkojumu, telpām u. c. To vairākkārt esam uzsvēruši pašvaldībai gan telefoniski, gan sarunās ar deputātiem, gan oficiālu iesniegumu veidā.
Paralēli Madonas novada pašvaldības suņu patversmei „Lazdonītis" darbojas arī privātā patversme „Lūši". Lai gan šīs patversmes pārvaldītājas, biedrības „Madonas dzīvnieku aizsardzības biedrība", nosaukums savā ziņā ir līdzīgs un var sajukt, patversmes „Lūši" darbošanās nekādā veidā nav saistīta ar biedrību „Madonas dzīvnieku draugi". Kā kolēģi dzīvnieku aizsardzības jomā pieļaujam, ka arī privātās pa-tversmes iespējas uzņemt vai risināt visa novada klaiņojošo mājdzīvnieku problēmu ir krietni limitētas.
Kā risinājumu saskatām pašvaldības patversmes izveidi ar adekvātu vietu skaitu arī klaiņojošo kaķu, ne tikai suņu, uzņemšanai; tostarp jaunizveidotā Madonas novada kontekstā. Kāpēc patversme jāveido vai līgums ar kādu citu šāda pakalpojuma sniedzēju jāslēdz pašvaldībai? Tādēļ, ka to noteic Dzīvnieku aizsardzības likuma 39. pants. Šāds pienākums pašvaldībai likuma pantā noteikts jau kopš 2010. gada… Arī laikā, līdz biedrība „Madonas dzīvnieku draugi" uzsāka darboties 2016. gadā, patversmes vai līguma par šāda pakalpojuma sniegšanu, cik zināms, pilnvērtīgi Madonas novadā nav bijis.
Skaidrs, ka „kaķu problēma" novadā ir samilzusi. Tāda tā ir visā valstī. Skaidrs arī, ka vienmēr būs tā ļaunprātīgā vai neapdomīgā sabiedrības daļa, kura rada (kā mēs biedrībā to saucam) „kaķu pārprodukciju". Tās dēļ arvien ir liels skaits mājdzīvnieku, kuri uz ielas tiek pamesti, tiek slīcināti kaķēni vai kā citādi no viņiem atbrīvojas Krimināllikumā sodāmā veidā…
Pēc citu pašvaldību pieredzes vismaz redzams, ka pilnvērtīgas dzīvnieku patversmes darbošanās apvienojumā ar biedrību vai brīvprātīgo entuziastu darbošanos krietni samazina problēmu. Tas dod iespēju gan mājdzīvniekam – saņemt attiecīgo palīdzību; gan iedzīvotājiem – kuriem skaidri top zināms, kur un kā vērsties pamesta, pieklīduša vai bez saimnieka aprūpes palikuša mājdzīvnieka – arī kaķa!!! – gadījumā.
Šobrīd biedrība "Madonas dzīvnieku draugi", nebūdama patversme, sniedz pagaidu mājas. Tas nozīmē, ka uz laiku, kamēr tiek meklēti jauni saimnieki, savos privātajos mājokļos uzņemam pamestos kaķus (darbošanās laikā – arī deviņus suņus). Kopumā jaunas mājas biedrība atradusi 193 kaķiem, "NSA" īstenots 186 kaķiem visā novadā. Šobrīd vien mūsu mājokļos mitinās ap 30 kaķu un kaķēnu… Liela daļa uzņemta, piemēram, no Bērzaunes pagasta, kurā apgalvo, ka „kaķu problēmas nav!".
Runas par kaķu patversmes jeb „kaķu mājas" izveidi solījumu formā no pašvaldības pastāv jau vairākus gadus. Šobrīd, pēc „Madonas dzīvnieku draugu" atkārtotas vēršanās pašvaldībā, uzlikts jauns termiņš solījumiem – tikties pēc 30. jūnija, likt kopā idejas un nepieciešamo „kaķu mājas" izbūvēšanai. Dzīvosim, redzēsim un turpināsim cerēt, ka – beidzot būs!
Līdz tam, kā to nosaka Madonas novada pašvaldības saistošie noteikumi Nr. 6, iedzīvotājiem klaiņojošu mājdzīvnieku gadījumā jāvēršas pie pilsētas vai sava pagasta pārvaldes vadītāja.
Biedrības „Madonas dzīvnieku draugi"
valdes locekle, brīvprātīgā LAURA KOVTUNA
t. 26320932,
[email protected]
2.07.2021.