Karstu dienu šovasar, visticamāk, būs vēl ne mazums. Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), kā arī veterinārārsti aicina padomāt, kā no karstuma pasargāt mūsu četrkājainos draugus, jo katru gadu viņu rīcībā nonāk informācija par mājdzīvnieku pārkaršanas gadījumiem, kas nereti beidzas pat letāli.
Visgrūtāk karstumā klājas garspalvainajiem suņiem un kaķiem ar tumšu apmatojumu un īsu purnu un, protams, tiem dzīvniekiem, kuru vecums pārsniedz vidējo vai ir kādas slimības.
Normāla ķermeņa temperatūra sunim ir augstāka nekā cilvēkam, tāpēc arī karstumā viņš pārkarst ātrāk. „Ja tu vari doties skriet karstumā, tas vēl nenozīmē, ka to var arī suns. Savas vilnas dēļ suns nesvīst tā, kā to dara cilvēks. Vienīgais veids, kā atdzesēties, viņam ir elpas paātrināšana, un arī tas nepalīdz uz ilgu laiku. Īpaši grūti ir lieliem suņiem – viņiem vajag vairāk laika, lai atdzesētos," skaidro veterinārārsts Darels Filips.
Ļoti svelmainā laikā suni pastaigā no rīta būtu vēlams vest uzreiz pēc saullēkta vai pat pirms tā, bet vakarpusē – pēc saulrieta vai maksimāli tuvu tam laikam. Ja ārā tomēr jādodas pašā dienas karstumā, termosā līdzi jāpaņem ūdens, ideālā variantā – kopā ar ledu. Būtu labi, ja sunim tiktu sarūpētas speciālas zeķītes, jo arī zemes un asfalta segums sakarst, un suns var gūt ķepu spilventiņu apdegumus.
Pastaigas laikā jāseko līdzi suņa pašsajūtai. Ja suns smagi elpo, ir satraukts, pastiprināti izdala siekalas vai arī viņam mainās smaganu krāsa, tas var būt karstuma dūriens, un dzīvnieks ir jāatdzesē. To var darīt, noslaukot viņa ķepas ar dvieli vai lupatu, kas ir izmērcēta aukstā ūdenī.
Karstuma dūriena gadījumā suni vajag novietot ēnā, vēsā vietā, piedāvāt dzeramo ūdeni un censties viņu atvēsināt – suņiem ļoti labi attīstīts zemādas kapilāru tīkls, tāpēc ātrai atvēsināšanai suni var aptīt ar aukstā ūdenī samērcētu palagu vai dvieli. Ūdenim ir jābūt tik daudz, lai saslapinātu vilnu. Tai pašā laikā ir svarīgi suni nesaaukstēt. Pārkaršanas gadījumā suni nedrīkst apliet ar aukstu ūdeni vai arī iemest aukstā ūdenī – tā var apstāties sirdsdarbība. Kad dzīvnieks saņēmis pirmo palīdzību, viņš jānogādā pie veterinārārsta.
Savukārt, dodoties izbraukumā vai arī iepērkoties, neatstājiet suni automašīnā arī tad, ja tās logs ir pusatvērts! 30 grādu karstumā pietiek ar desmit minūtēm, lai suns pārkarstu. Arī pludmale jūsu sunim nav labākā atpūtas vieta – daudzo atpūtnieku dēļ suns nedrīkst brīvi staigāt, tāpēc saulē atradīsies mazkustībā. Ja nu mīlulis tomēr ir paņemts līdzi, vajag nodrošināt viņam vējaināku, ēnainu vietu, vismaz saulessargu vai citu nojumi.
Dažu šķirņu suņiem labs profilaktisks līdzeklis pret karstuma dūrienu ir spalvas apcirpšana pirms vasaras.
Savukārt mājas mīluļu kaķu labsajūtai jāmēģina telpās uzturēt 24 grādu temperatūru. Ja nav iespējams nodrošināt kondicioniera darbību, jāiegādājas ventilators. Uz grīdas un palodzēm var izklāt mitrus dvieļus vai palagus. Lielā karstumā kaķis svīst, zaudējot daudz šķidruma, kuru nepieciešams atjaunot, tāpēc dzīvniekam jānodrošina regulāra pieeja svaigam dzeramajam ūdenim.
Ieteicamas arī atvēsinošas ūdens procedūras ar mitra dvieļa palīdzību – uz īsu brīdi kaķi tajā ietinot. Vēl var samērcēt ķepu spilventiņus, purniņu un vēderu. Kažociņa spalvu virskārtu gan nevajag slapināt – tā kaķim būs vēl grūtāk, jo radīsies tvaicējošs efekts zem kažoka. Ja atvēsināšanas nolūkā gribam uzsmidzināt kaķim ūdeni, tam jānonāk kontaktā ar dzīvnieka ādu, nevis jānotek pa spalvu zemē.
Ja mājas mīlulis karstajā saulē ilgi klejojis pa āru, starp ausīm viņam var uzlikt mitru salveti. Ļoti pārkarsušam kaķim pie kakla, gurniem vai padusēm var pielikt auksta ūdens pudelīti, atvēsinot pārkarsušās asinis artērijās. Nekādā gadījumā pārkarsušu kaķi nedrīkst mērkt aukstā ūdenī – tas dzīvniekam var radīt šoku!
Karstā laikā kaķim jānodrošina iespēja gulēt vēsākās telpās, piemēram, vannasistabā uz grīdas flīzēm. Vispiemērotākais cienasts šajā laikā kaķim būs liesa, viegla sausā barība, bet, ja jūsu mīlulim garšo tikai mitrā barība, dodiet viņam to nelielām porcijām, jo karstumā tā ātri bojājas.
Veterinārārsts Kaspars Udrass uzsver, ka karstajā laikā mājas mīluļu saimniekiem jāuzmana dzīvnieki no trim būtiskām problēmām.
– Pirmais, kas man šajā karstajā laikā nāk prātā, ir kažoku izsušana. Intensīvā karstumā dzīvnieka kažoks izsūt, veidojas jēlumi uz kažoka. Tas izplatās ļoti ātri, dažu stundu laikā uz mīluļa kažoka var izveidoties pat plaukstas lieluma izsutums. Vecāka gadagājuma sunīšiem gaļas mušas var sadēt savus kāpurus jēluma rajonā, tad ir šausmu skati! Saimniekiem jāseko līdzi un jāuzmana savi četrkājainie draugi. Ja kaut kas tāds veidojas, jāzvana veterinārārstam un jānoskuj skartais rajons, lai āda elpotu. Otra lieta ir sirdskaites, kas attiecas uz vecākiem un resnākiem sunīšiem un kaķīšiem. Bieži rodas dažādi veselības saasinājumi – plaušu tūska, gadās, ka veidojas trombi, insulti un infarkti. Trešā problēma, par ko cilvēki sūdzas, ir mīluļu matu izkrišana. Karstajā laikā tas notiek izteikti. Protams, to ietekmē arī stress, bet matu izkrišanu, bez šaubām, veicina tveicīgie laikapstākļi. Tās ir būtiskākās problēmas šobrīd, ar kurām dzīvnieku saimnieki cīnās, – stāsta K. Udrass.
Viņš uzskata, ka četrkājaino mīluļu saimnieki ļoti cenšas sekot līdzi to labsajūtai un veselības stāvoklim.
– Esmu novērojis, ka šogad pie mums nav nogādāts neviens dzīvnieks, kurš būtu pārkarsis. Ļoti daudzi sunīši pārkarst, atrodoties mašīnā. Saimniekiem šķiet, ka nekas jau pa piecām minūtēm nenotiks, atstāj dzīvnieku mašīnā un paši ieiet veikalā. Tas ir maldīgs priekšstats, jo dzīvnieks var ļoti ātri tikt pie karstuma dūriena. Sevišķi jāuzmanās suņu ar iespiestiem deguniem saimniekiem. Tas attiecas uz mopsīšiem un citu brahiocefālo šķirņu pārstāvjiem. Mēs saviem klientiem to bieži atgādinām un uzsveram, ka šo šķirņu sunīši ļoti ātri var pārkarst. Saimnieki ir ļoti apzinīgi, to saprot un ieklausās.
Baudīsim šo vasaru, lai arī tā ir karsta, jo pēc tam, kad sāksies vēsais gadalaiks, atminēsimies, cik mums bija labi. Atcerēsimies, ka arī mums pašiem, atrodoties ārā, vislabāk uzturēties ēnā, īpaši stundās, kad ir lielākā saules aktivitāte. Ja nu tomēr šajā karstajā laikā nākas darboties ārpus telpām, obligāti nepieciešama galvassega, saulesbrilles un ūdens, ko padzerties. Vislabāk lietot minerālūdeni, kas satur dažādus sāļus, jo svīstot organisms tos zaudē. Saulesbrilles būs īpaši noderīgas arī uzturoties pie ūdens, jo tas daudz spēcīgāk atstaro saules gaismu. Labākās saulesbrilles ir tās, kurās iestrādāts ultravioletās gaismas filtrs.
10.08.2018.