„Mums te kaimiņos dzīvo ap 13 kaķu, bet ar vienu kaķēnu ir pavisam traki. Šodien maziņais atnācis pie mūsu mājas durvīm, guļ ar asiņainu kāju un nevar piecelties," šādu zvanu tieši pirms gada saņēma biedrība „Madonas dzīvnieku draugi". Paldies sievietei, kura nepalika vienaldzīga pret traumēto un salstošo kaķēnu un aizgādāja viņu pie veterinārārstiem Udrasiem.
Dakteru spriedu1ms bija biedējošs – lai gan lūzums netika konstatēts, visai pakaļējai kājiņai un mugurai līdz pusei āda bija pilnībā atrauta un karājās kā lupatiņa. Iespējams, kaķēns bija līdis mašīnas motorā sildīties un pie iedarbināšanas mašīnas motorā aizķerts kažoks. Šajā brīdī biedrībai bija jāpieņem atbildīgs lēmums – būt vai nebūt? Vai dot iespēju dzīvot aptuveni trīs mēnešus vecajam kaķītim, kas savā mūžā līdz tam pieredzējis tikai cīņu par izdzīvošanu un nežēlīgas sāpes, vai iet vieglāko ceļu.
Paldies veterinārārstiem Litai un Kasparam Udrasiem, kuri iedrošināja un kuru profesionālais darbs gan izglāba kaķītes dzīvību, gan saglabāja pilnīgi funkcionālu traumēto kājiņu. Pateicoties ziedotāju atbalstam un biedrības „Madonas dzīvnieku draugi" brīvprātīgās Ingūnas Kumsāres ilgstošām rūpēm un brūču kopšanai, kaķenītei Podziņai tika dota iespēja pilnvērtīgai dzīvei.
Nesen biedrība „Madonas dzīvnieku draugi" saņēma sveicienus no Podziņas jaunā saimnieka Rinalda May, kas nenobijās no mazliet citādāka kaķīša un gada sākumā viņu pieņēma savās mājās. – Kaķēnu izlēmu ņemt tādēļ, ka kaķis ir patstāvīgs dzīvnieks un man vienam tajā brīdī kā reiz bija par daudz vietas dzīvoklī. Jau iepriekš biju domājis par kaķēnu un tieši par nelaimē nonākušu dzīvnieciņu. Kāpēc? Gribēju izdarīt ko labu, jo man ir žēl šo pamesto dzīvnieciņu. Protams, nekad nevarēšu paņemt visus, bet izglābt vismaz vienu dzīvībiņu – gan. Tad nu internetā atradu Podziņas bildes. Viņa izskatījās novārgusi, bet, pateicoties Ingūnai, ātri atlaba. Kad uzzināju, kas ar Podziņu ir noticis, sākumā šaubījos, vai spēšu tikt galā ar viņas veselības problēmām, ja viņu paņemšu. Bet vēlme palīdzēt uzvarēja, un es nemaz to nenožēloju, – par savu lēmumu pastāstīja Rinalds.
Viņš atzina, ka arī iepriekš turējis kaķus, tomēr tik mierīgu, labsirdīgu kaķenīti kā Podziņa viņš neesot redzējis nevienam. – Es pilnībā uzskatu, ka izglābtie dzīvnieciņi to ļoti novērtē un ar savu mīlestību to atdara saviem saimniekiem, – Podziņas saimnieks secināja.
Nesen Podziņa no madonietes kļuvusi par rīdzinieci, jo Rinalds, kas ikdienā strādā par metinātāju, pārcēlies. Jautāts par abu kopējo dienas režīmu, viņš atklāja: – Podziņa ir ļoti mierīga mince, tādēļ pārsvarā guļ, ēd un spēlējas. Ikdienas režīms mums ir šāds: ap pulksten 6 Podziņa grib iet ārā uz tualeti un pastaigāties. Ja pa miegam es nesadzirdu, ka viņa mani ceļ, tad ieskrienas un lec virsū gultā – viņa ir mans modinātājs. Tad nu ir jāceļas un jāatver durvis jaunkundzei. Aptuveni divas stundas viņa pastaigājas pa āru, pēc pastaigas seko brokastis. Kamēr saimnieks ir darbā, Podziņa ļaujas miegam visas dienas garumā. Vakarpusē, kad pārrodos no darba, viņa atkal iet laukā. Pārnākusi mājās, labprāt spēlējas ar vienkāršu koka zariņu un Ingūnas līdzi doto karotīti. „Meitene" ir pieticīga mantu izvēlē – veikala krāsainie darinājumi viņu neinteresē. Tad seko vakariņas, pastaiga pa māju un atkal – miegs. Viņa man ir tāda guļaviņa.
Rinalds May atminas, ka iesākumā, kādu pusgadu, Podziņa mazliet klibojusi seno traumu dēļ, taču nu jau visas neveiksmes un sāpes ir aiz muguras. Podziņai esot tiešām neticami nosvērts raksturs, iespējams, tas pat tādēļ, ka, jau mazai esot, viņai bijis jāpārcieš vairākas procedūras, jāļaujas ilgstošajai ārstēšanai. – Ja kādreiz netīšām gadās uzkāpt uz viņas pūkainās astes, Podziņa uz to reaģē ar lielām acīm un viss. Podziņa arī ir iemācīta nelīst, kur nedrīkst, ja pasaka „kiš" – otrreiz Podziņu šajā vietā vairs nemanīsi. Es domāju – lai cik arī maza viņa bija pirms nelaimes, Podziņa noteikti saprot atšķirību starp ielu un mājām un atlīdzina cilvēku rūpes ar savu jauko raksturu, mīļumu un pūkaino kažociņu. Liels paldies Ingūnai un biedrībai „Madonas dzīvnieku draugi" par manu Podziņu!
02.12.2016.