Cesvaines pils
Baltie loki Madonas parkā
Meža taka Madonas apkārtnē
Cesvaine ziemā
Madonas novada ezeri un lauki
Reklāma — × 150 px

Iedzīvotāji palīdz stārķim pārziemot

LAURA KOVTUNA

Autors • 01.02.2021.

Iedzīvotāji palīdz stārķim pārziemot
Burtu lielums

Pat īpaši lielos mīnusus kāds stārķis Lubānā pārlaidis veiksmīgi ar vietējo iedzīvotāju gādību. Nezināmu iemeslu dēļ svētelis vasaras beigās nav aizlidojis prom uz siltajām zemēm, bet gan palicis pārziemot. Putnu speciālisti to dēvē par dabisko atlasi, tomēr daudzus lubāniešus putna liktenis satraucis.

Tas licis meklēt palīdzību. Latvijas Savvaļas putnu palīdzības biedrība „Drauga spārns" ieteikusi stārķi regulāri barot. Ja putns spējot lidot, neesot savainots, tad ziemu spēšot izturēt. Stārķa labvēļi Sandra, Jānis, Helēna un Valentīns ievākuši nepieciešamo informāciju internetā, lai Čavim, kā stārķi iesaukusi Sandra, palīdzētu pārlaist ziemu Lubānā.
Ikdienā Čavis uzturas Latgales un Brīvības ielā, naktis pārlaižot uz dzīvojamo māju skursteņiem – tur siltāks un plēsēji netiek klāt. Dūmu dēļ gan stārķis pamatīgi nokvēpis un šobrīd ir melnā krāsā, teic vietējie. Kamēr grāvji ar ūdeni nebija aizsaluši, Čavis vai visu dienu tajos pavadīja, skaloja knābi.
Zinot, ka tuvojas īpašs aukstums, cilvēki četratā mēģinājuši viņu ķert. Bijis iecerēts stārķi ielaist pagrabā; arī Lubānas novada pašvaldība solījusi piešķirt telpas stārķa paglābšanai no sala, taču nekādi neizdevies notvert – putns ir lidotspējīgs, gana veselīgs. Katru ķeršanas reizi tas laidies prom.
– Vasarā stārķis netika piebarots, tādēļ nav zināms, kādēļ neaizlidoja; bet tagad gan barojam regulāri. No rīta, kā mani redz, uzreiz atlido. Pasaucu tikai – „Čavi, Čavi!". Kaimiņam Jānim atsaucas uz svilpšanu. Nesu spainī vai bļodā ūdeni. Barojam ar vistu aknām, kakliem, sirdīm, māgām, šķiņķi bez ādas un kauliem – dažādiem vistas produktiem, kas ir bez kauliem. Tiek dotas arī reņģītes, bet tās vēlams nedēļā reizi, jo īpaši negrib. Tās ir 2-3 reizes dienā, kad barojam, esam sadalījuši uz maiņām, kad kurš iet. Stārķim vajag kilogramu ēdamā dienā, bet ne uzreiz – katru reizi jābūt pa drusciņai. Ir arī citi, kas atnes ēdienu. Tāpat barību atved novada pašvaldības izpilddirektors Ivars Bodžs – plaušas, akniņas. Pārējo nopērkam paši; makšķernieki mēdz nozvejot mazos asarīšus, – pastāsta Sandra.
Nav zināms, ko nesīs nākotne, kā stārķis uzvedīsies vasarā – vai turpinās sadzīvot līdzās ar iedzīvotājiem, vai arī, sākoties siltajam laikam, būs atkal patstāvīgs. Varbūt nākamruden Čavis laidīsies pārziemot ar citiem gājputniem kopā?
2.02.2021.

Atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku

Abonē eStars.lv un lasi vairāk

Ar digitālo abonementu no 1,99 €/mēn. tu piekļūsti visiem portāla eStars.lv rakstiem. Vēlies vairāk? Izvēlies E-avīzi vai drukāto laikrakstu.

Pievienojies sarunai

Pievieno komentāru

Komentēt vari arī anonīmi — pietiek norādīt vārdu.

Reklāma — × 150 px