Madonas dzīvnieku patversmē Bella nonāca pagājušā gada vēlā rudenī, taču diemžēl šķirnes suni iepriekšējie saimnieki tā arī nemeklēja. Gāja laiks, un cilvēka uzmanību alkstošais suns ar katru dienu vairāk skuma. Sagaidot ciemiņus un pastaigā vedējus, Bella izrādīja neviltotu prieku, taču bija skaidrs – viņai vajadzīgs savs saimnieks, kam pieķerties un kas palīdzētu atgūt nedalītu viņas uzticību.
Draugiem.lv portālā, lapā „Madonas dzīvnieku draugi", sludinājumu par Bellu zīmīgi pamanīja Liāna Blumberga-Svikle: – Pētīju Madonas dzīvnieku draugu lapu, ka patversmē sunīši meklē mājas. Ieraudzīju Bellu un biju pārsteigta, ka patversmē jādzīvo īstam medību šķirnes sunim! Apraudājos, kā var tādu sunīti atstāt un nemeklēt. Suga pati par sevi man jau no mazām dienām ir mīļa, jo bērnībā mums bija tieši vācu asspalvainais putnu suns, tikai krāsojumā brūns ar baltu. Arī mūsu pašu ģimenē iepriekš bija neliels krancītis, kas pagājušajā vasarā devās uz citiem medību laukiem. Tāpēc bijām nolēmuši, ka vairs sunīti neņemsim. Tomēr zvanīju vīram un stāstīju par Bellu, viņš mani nobāra, ka pati taču teikusi, ka neņemsim. Pēc nedēļas vēl paskatījos – suns joprojām patversmē. Vīrs atbrauc mājās, es atkal nobimbājusies. Tā man sirds vēl ilgi lūza, līdz ar vīru vienojāmies – ja Ziemassvētkos neviens nebūs pieteicies, zvanīsim patversmei un brauksim Bellai pakaļ.
Tā arī noticis, un Bella aizbraukusi jaunajiem saimniekiem līdzi uz Jēkabpils pusi. Tur viņu jau sagaidījusi siltināta, jaunuzcelta suņu būda, iekārtots voljērs, taču izrādījies, ka pret dzīvošanu voljērā kucītei ir trauma. Liāna pastāstīja: – Viņa pret dzīvošanu voljērā protestēja, kāpjot uz būdas jumta, plēšot žoga apakšu, vārdu sakot, bija tur nelaimīga. Tāpēc tagad pa dienu, kamēr esam prom darbos, Bella dzīvojas pie ķēdes, jo sapratām, ka lielu suni visu laiku istabā turēt īsti nevajadzētu. Kad pārrodamies mājās, kopīgi izskraidāmies, izspēlējamies.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 30.04.2014.
Autore: LAURA KOVTUNA
Foto no personiskā arhīva