Nu jau apritējuši divi gadi, kopš Ērgļos veterinārārste Ilvija Madsena atklāja Ērgļu veterināro servisu. Četrkājaino mīluļu saimnieki jau ir novērtējuši iespējas, ko piedāvā serviss, – gan dažādu veterināro medikamentu un barības iegādi veikalā, gan arī palīdzības sniegšanu un vakcināciju veterinārajā klīnikā.
Individuālais komersants "Ērgļu veterinārais serviss" ir dibināts 2007. gadā.
– Esmu ienācēja no Gulbenes un Ērgļos nokļuvusi caur Rīgu. Šeit mani atveda Eiropas Savienība, – smaidot atklāj Ilvija. – Te nopirkām māju, kas saucās vasarnīca. Pāris gadus nobraukāju uz darbu Rīgā, bet tagad te ir gan mājas, gan darbs –
sava "sapņu fabrika".
Ilvija Madsena ir studējusi veterinārmedicīnu Lauksaimniecības universitātē Jelgavā un diplomu saņēmusi 2001. gadā.
Rīgā strādājusi algotu darbu. Uz jautājumu par to, kā izlēmusi izveidot savu individuālo uzņēmumu, viņa saka: – Reiz jau ir jāsaņemas. Ilgi domāju, jo izšķirties nebija viegli. Katrs solis jāapsver, bet Ērgļos ieceres esmu īstenojusi.
Ilvija vienā personā ir gan veterinārārste, gan sagādniece, gan veikala apmeklētāju apkalpotāja un konsultante, bet veterinārajā klīnikā – gan terapeite, gan ķirurģe. Te dzīvnieki tiek arī vakcinēti un kastrēti.
– Grūti ir visu apvienot, bet Ērgļos ir ļoti forši cilvēki – vienmēr mani ir sapratuši. Kam mājās ir dzīvnieki, tie izpratīs, ka ir jāpagaida, kamēr palīdz otram. Ir reizes, kad notiek operācijas, tāpēc uz veikala durvīm izlikta zīmīte, uz kādu laiku veikals ir slēgts. Bijuši gadījumi, kad nācies sniegt neatliekamu palīdzību arī naktīs.
Sākot strādāt Ērgļos, negaidīju, ka te tik daudz rūpēsies par saviem četrkājainajiem draugiem. Ir vērts sagādāt gan barību, gan zāles – ir, kam tas būs vajadzīgs, kas pirks dzīvniekam nepieciešamo, lai arī cik grūti klātos pašam.
Ilvijas Madsenas atzinums, strādājot privāti savā profesijā: tikai klīnikai vien, bez veikala, neklātos viegli.
– Ja arī klīnikā nav pacientu, veikalā cilvēki iegriežas vienmēr un kaut ko nopērk. Labi, ka tas ir komplekss serviss. Ērgļos ir vēl viena veterinārā aptieka, bet nav klīnikas. Ārstē jau arī mani kolēģi, un Ērgļos praktizē vēl divi veterinārārsti, bet viņi vairāk nodarbojas ar liellopiem.
Arī Ilvijai pašai mājās ir mīluļi: kaķis un papagailis. Sapnis par savu suni pagaidām paliek tikai sapnis, jo kaķis var iztikt bez sabiedrības, taču sunim to vajag, un, ja saimniece ir aizņemta darbā, kāpēc gan tādējādi darīt pāri dzīvnieciņam.
Stāstot par dzīvnieku īpašnieku informētību par vakcinācijas nepieciešamību un iespējām to veikt, Ērgļu veterinārā servisa īpašniece atzīst: – Tie, kuri veda dzīvniekus vakcinēties, nāk regulāri, bet tā daļa, kas uzskata, ka nav nepieciešams savus dzīvniekus vakcinēt kaut vai pret trakumsērgu, to nedara; protams, līdz reizei. Ja iznāk saskarties ar obligāto vakcināciju, tad nāk rindām. Izvēlas arī kompleksās potes.
Ilvija Madsena, popularizējot veterinārmedicīnas iespējas un pakalpojumus, vismaz reizi gadā veterinārajās dienās rīko "atvērto durvju" pasākumus. Patīkami, ka tos apmeklē jaunieši kaut vai profesionālās orientācijas nolūkos.
Būdami Ērgļos pēcpusdienā un uzkavējoties veterinārā servisa telpās, vērojām, ka te ik pa brīdim sastājas pat apmeklētāju rinda. Dažs ienāk kaut vai apvaicāties, ko darīt vienā vai otrā dzīvnieka saslimšanas pazīmju gadījumā, dažam vajadzīgas pretblusu zāles, vēl kādam jānopērk no katra barības veida pa puskilogramam.
Autore: IVETA ŠMUGĀ
OĻĢERTA SKUJAS foto