Gan Madonas pilsētā, gan arī citviet novada pagastos joprojām aktuāla ir klaiņojošo dzīvnieku problēma.
Tiesa, Madonā tā, pateicoties dažiem entuziastiem, Madonas pilsētas pārvaldnieka Gunta Ķevera atsaucībai un veiksmīgai sadarbībai ar veterinārārstiem Kasparu un Litu Udrasiem vismaz attiecībā uz klaiņojošo kaķu izplatību ir mazinājusies. Taču to joprojām visai asi izjūt daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji, jo daudzi bezsaimnieka kaķi ziemā mitinās šo namu pagrabos.
Lielā mērā to veicina paši iedzīvotāji, jo gandrīz katrā mājā atrodas kāds kaķumīlis, kurš tā vietā, lai bezpalīdzīgo mājas dzīvnieku izmitinātu pie sevis dzīvoklī un rūpētos par to, izvēlas regulāri piebarot. Taču katram šādam dzīvnieku aizstāvim būtu jāatceras, ka daudzdzīvokļu māju pagrabi tomēr nav kaķu patversme, kur var izmitināt kaķus bezpajumtniekus.
Turklāt, kā rāda pieredze dažās daudzdzīvokļu mājās, tie var arī nodarīt būtisku kaitējumu siltinātajām apkures un karstā ūdens caurulēm pagrabos. Šie darbi, kā zināms, izmaksā dārgi, tas nozīmē, ka tādā veidā tiek izniekoti kopīgie iedzīvotāju vai mājas īpašnieka līdzekļi.
Par to nesen pārliecinājāmies arī Aizpurvē, kur, kā pastāstīja iedzīvotāji, ir apmetusies vesela kaķu kolonija, to skaits sniedzoties padsmitos un ziemā apmesties siltajos pagrabos kaķi nākot vai no visa ciemata. Tie spējot atrast vietas, kā iekļūt pagrabos. Tas gan neesot arī pārāk grūti, jo vienmēr atrodas tādi, kas citu nopakotos caurumus attaisa vaļā, tā nodrošinot naktsmītni saviem mīluļiem. Pavasarī, tīrot pagrabos "kaķu tualetes", vairākas "tačkas" esot jāizved.
Tūlītēju šīs situācijas risinājumu īsti neredz ne paši iedzīvotāji (kā variantu minēja klaiņojošo kaķu izmitināšanu neizmantotajās vecajās kūtiņās), ne arī pagasta pārvaldes vadība.
To, kā rīkoties šādos gadījumos, diezgan precīzi nosaka Madonas novada pašvaldības saistošie noteikumi Nr. 6 „Mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas, uzskaites, turēšanas un izķeršanas noteikumi Madonas novadā". Šo noteikumu 13. punktā ir teikts, ka klaiņojošo vai bezpalīdzības stāvoklī nonākušo mājas dzīvnieku izķeršanu attiecīgajā administratīvi teritoriālajā vienībā organizē attiecīgās administratīvi teritoriālās vienības vadītājs, tas nozīmē, ka pagastos tas jādara pārvaldes vadītājam. Pēc informācijas saņemšanas par klaiņojošo vai bezpalīdzības stāvoklī nonākušo mājas dzīvnieku pašvaldības darbinieks izbrauc uz dzīvnieka atrašanās vietu.
Atsevišķi netiek paredzēti
Bet vai pagastu pārvalžu budžetos tiek paredzēti līdzekļi klaiņojošo vai bezpalīdzības stāvoklī nonākušo mājas dzīvnieku izķeršanai un bezpajumtnieku kaķu sterilizācijai vai kastrēšanai, lai apturētu to vairošanos, to jautāju Madonas novada pašvaldības izpilddirektoram Ārim Vilšķērstam.
– Tādas atsevišķas pozīcijas pagastu pārvalžu budžetos, kur būtu paredzēti līdzekļi klaiņojošo dzīvnieku izķeršanai, sterilizēšanai vai kastrēšanai, nekad nav bijis, bet nepieciešamības gadījumā šim mērķim var izmantot līdzekļus, kas paredzēti teritorijas uzturēšanai. Pašvaldībai pagaidām nav līguma ar kādu dzīvnieku patversmi, bet acīmredzot tāds būs jāslēdz, lai būtu, kur nogādāt klaiņojošos vai bezpalīdzības stāvoklī nonākušos mājas dzīvniekus un ar patversmes darbinieku palīdzību tiem atrastu īstos vai jaunus saimniekus. Atbilstīgi pieņemtajiem noteikumiem gadījumos, kad pašvaldības darbinieka patversmē nodotajam dzīvniekam nav izdevies atrast tā īpašnieku, turētāju vai citu īpašnieku, pašvaldība sedz dzīvnieku patversmes izmaksas, kas saistītas ar dzīvnieka izmitināšanu un aprūpi, par termiņu, kas nav ilgāks par 14 dienām. Te gan jāņem vērā, ka tas vairāk attiecas uz suņiem, jo attiecībā uz klaiņojošiem kaķiem likumdošanā ir noteikta nedaudz cita kārtība. Tie ir jānoķer, jāsterilizē vai jākastrē, lai tālāk nevairotos, un jāpalaiž vaļā. Par daudzdzīvokļu māju pagrabos dzīvojošo kaķu problēmu Aizpurvē es arī esmu informēts, arī man viena iedzīvotāja ir zvanījusi un par to interesējusies, –
atzīmēja Āris Vilšķērsts.
Abpusēji pieņemams risinājums
Vaicāts, kāds varētu būt kaķu problēmas risinājums Aizpurvē un vai noķeršanas gadījumā pašvaldība apmaksātu ar kaķu sterilizāciju vai kastrēšanu saistītos izdevumus, Madonas novada pašvaldības izpilddirektors atbildēja, ka tā jau būtu jādara.
– Protams, ir jāņem vērā arī pašvaldības finansiālās iespējas, jo tādu līdzekļu jau nav, lai izķertu visus novadā klaiņojošos kaķus un apmaksātu to sterilizāciju vai kastrēšanu. Taču iespēju robežās tas ir jādara, kā tas, piemēram, notiek Madonas pilsētā, bet masveidā visa novada teritorijā tas gan vēl nenotiek. Attiecībā uz Aizpurvi jāpiebilst, ka par šiem kaķiem tur rūpējas daži iedzīvotāji, kuri tos baro un ielaiž pagrabos, un tad tur diezgan pamatīgi tika sabojāts apkures un karstā ūdens cauruļu siltinājums. Pirms šajā procesā iejauktos pašvaldība, iedzīvotājiem pašiem tomēr būtu jāvienojas par abpusēji pieņemamu risinājumu, jo pat šo kaķu noķeršana, sterilizācija vai kastrēšana neatrisinātu visas problēmas. Katrā ziņā pašvaldībai tie nebūtu jāizmitina un jāuztur visu laiku, arī likvidēt tos nav pamata, tāpat tiem kaut kur taču būtu jādzīvo, – atzīmēja Āris Vilšķērsts.
Jāslēdz līgums ar patversmi
Arī Dzelzavas pagasta pārvaldes vadītājs Andrejs Jankovskis atzina, ka šo problēmu Aizpurvē nav tik viegli atrisināt.
– Vienu kaķeni noķērām, sterilizējām, bet tā sakoda darbinieku, līdz ar to bija jāpotējas arī pašam darbiniekam. Lai kaķi nedzīvotu pagrabos un nebojātu siltinātās caurules, esam izmēģinājuši kaķu atbaidīšanas repelentu. Tad jau skatīsimies, vai tam būs kāds rezultāts, un pēc tam domāsim, kā rīkoties tālāk. Šai jautājumā iedzīvotāju vidū nav vienprātības, tāpēc ir jāmeklē tāds risinājums, lai izvairītos no konfrontācijas, abas puses nenonāktu naidā un arī dzīvniekiem netiktu nodarīts pāri. Kā tagad ir atklājies, ziemā viens siltinājuma posms pagrabā ticis noņemts, lai kaķiem būtu, kur siltumā apmesties. Par šo problēmu esam runājuši arī vienā no pagastu pārvalžu vadītāju sanāksmēm Madonā, jo tas aktuāli ir ne tikai Aizpurvē, bet arī daudzviet citur. Kā šajā apspriedē tika secināts, šī problēma Madonas novadā līdz galam nav atrisināta. Es domāju, ka mēs slēgsim līgumu ar topošo Mirko Hēniša dzīvnieku patversmi „Lūšos", lai nepieciešamības gadījumā būtu, kur aizvest arī suņus, un nebūtu jālauza galva, kā novērst apdraudējumu citiem. Cita varianta nemaz nav. Turklāt labāk ir samaksāt naudu par dzīvnieka uzturēšanu patversmē, nekā pakļaut briesmām cilvēkus, – akcentēja Andrejs Jankovskis.