Vēlā pirmdienas novakarē saņēmu tālruņa zvanu un ziņu par noklīdušu bruņrupuci. Dzīvnieciņš tika atrasts Madonā, netālu no pilsētas mūzikas skolas.
Otrdienas rītā pasaules apceļotāju devāmies skatīt vaigā. Madonas mūzikas skolas saimnieks Jānis Sokirka to gādīgi bija paņēmis līdzi uz ģimenes mājvietu Ceriņu ielā. Kad bijām sasveicinājušies un nopriecājušies, cik omulīgi saplūktās pienenes notiesā neparastais viesis, lūdzu raksturot situāciju, kādā bruņrupucis tika atrasts.
– Pirmdienas vakarā Madonas mūzikas skolai garām tekošās upītes krastos gāju ierādīt teritoriju uzkopšanai, – notikumu atmiņā atsauca Jānis Sokirka. – Pēkšņi ieraudzīju ko neparastu. Likās, ka tā ir zemē nomesta saplēsta futbolbumba, bet, pieejot tuvāk, izrādījās, ka tas ir bruņrupucis. Dzīvnieciņš bija ievilcis galvu, kājas un šķita, ka tas guļ.
Skaidrības labad piebildīšu, ka bruņrupucis ir īpaši iezīmēts – uz bruņām ar rozā laku (lai vajadzības gadījumā labāk to pamanīt) dzīvniekam uzkrāsoti divi trijstūri.
– Ar bruņrupuci man darīšana ir pirmo reizi, – norūpējies teica Jānis Sokirka. – Atvedu to mājās, pārnakšņoja, nebija ne vainas. Izskatās, ka dzīvnieks ir pieradināts un nav nekāds jaunulis. Pagaidām to cienāju ar pienenēm un ūdeni, bet būs jādodas uz zooveikalu painteresēties, kas vēl barības ziņā tam jāpiepērk.
Lai gan pārliecinājāmies, ka pagaidu mītnē bruņrupucis jūtas itin labi – pie cilvēkiem tas pieradis un nemaz nestreso par vietas maiņu, Jānis Sokirka ilgojas, kaut ātrāk atrastos bruņrupuča saimnieks. „Lai īpašnieks zvana (tālr. 26620878), ja ne – vedīšu dzīvnieku uz zoodārzu!"
Jāņa mājās no mājdzīvniekiem ir tikai kaķis. Tas par rupucīti īpaši neinteresējas, toties gadu un 9 mēnešus vecā meitiņa dzīvnieku uzlūko ar neslēptu aizrautību. – Meita bruņrupuci sauc par ezi, un viņai tas ļoti patīk, – komentēja Jānis Sokirka.
Autore: INESE ELSIŅA
OĻĢERTA SKUJAS foto