24. februāra laikrakstā „Stars" pieskārāmies kādam pretrunīgam jautājumam, kas nereti sabiedrībā raisa asas diskusijas un pretēju viedokļu apmaiņu. Runa ir par sterilizētiem bezsaimnieka ielas kaķiem, kas likuma priekšā neskaitās klaiņojoši, līdz ar to nav izmitināmi patversmē, bet gan pašvaldība tiem atļauj dzīvot dzīvojamo māju tuvumā.
Tā arī ir lielākoties Latvijas un citu pasaules valstu prakse, ka kāds par šiem dzīves pabērniem parūpējas, taču vienmēr ir arī sabiedrības daļa, kam zvēriņi traucē. Dzīvnieku aizsardzības likums gan noteic, ka „cilvēkam ir morāls pienākums cienīt jebkuru radību, izturēties pret dzīvniekiem ar iejūtīgu sapratni un tos aizsargāt". Tieši tā rīkojas Lazdonas pagasta bibliotekāre Lilita Gluščuka, aprūpējot divas kastrētas ielas kaķenītes. Tomēr gan laikraksta „Stars" redakcijai, gan Madonas novada pašvaldības mājas lapā www.emadona.lv savas pretenzijas par šo situāciju izteica kādas anonīmas rakstītājas.
Par to savs viedoklis ir Lilitas Gluščukas meitai Inesei Gluščukai, kas nedēļas nogalē mums atrakstīja: „Arī es vēlos publiski izteikt savas domas par šiem anonīmajiem rakstītājiem ar izdomātiem vārdiem un uzvārdiem – Irīnām, Ritām Dubravikām un visiem pārējiem, kas nepārtraukti ķengā manu mammu publiski. Vēlos jums, vīzdegunīgās, alerģiskās personas, jautāt – ko jūs esat izdarījušas sabiedrības labā? Mana mamma Lazdonas bibliotēkā strādā 35 gadus. Bibliotēkā vienmēr ir bijušas pieejamas visdažādākās grāmatas visdažādākajām gaumēm un interesēm. Prese (laikraksti, žurnāli) lietotājiem dažādos periodos ir piedāvāta daudzveidīga un arī krievu valodā, kas nav nemaz tik izplatīta prakse citās bibliotēkās. Mamma ir rakstījusi daudzus un dažādus projektus, lai lietotājiem būtu visjaunākie datori, lai tie vispār būtu un to skaits nebūtu 1-2. Tie cilvēki, kas nāk no šīs nozares, zina, kas ir projekts „Trešais tēva dēls", kas ir Šmita ražotie grāmatu plaukti, kam ir gan skaists dizains, gan augsta kvalitāte. Jūs, Irīna un Rita, zināt, cik tas viss maksā? Cik projektu ir jāuzraksta, kā ir jāaizstāv savs viedoklis, savs redzējums, lai tam visam tiku piešķirta nauda? Jūs zināt, cik tas prasa laika, zināšanu, uzņēmības, neatlaidības, pārliecības un – pats galvenais – veselības? Visas jūsu izteiktās pretenzijas mēs uztveram kā personisku nepatiku pret Lilitu Gluščuku. Jums pat nepietiek drosmes parakstīties ar saviem, ne izdomātiem vārdiem. Un vēl. Pajautājiet jebkuram pasaules bibliotekāram – vai bibliotēkā apmeklētāji, lietotāji vienmēr nāk smaržīgi, tīrām rokām?"
Tāpat Inese izteic samērā patiesu novērojumu, ka daudzās sabiedriskās iestādēs ik dienu pulcējas arī ne tik kulturāli vai kopti apmeklētāji, kas arī mēdz sagādāt nepatīkamas izjūtas degunam. Tajā pašā laikā dīvains ir apgalvojums, ka pie Lazdonas bibliotēkas nepatīkami ož tieši šo divu kastrēto kaķenīšu dēļ, jo, kā parasti uzsver veterinārārsti, īpatnēji spēcīgais aromāts ir tikai nekastrētu runču urīnam. Varbūt rakstītājām tikpat cītīgi vajadzētu pasekot līdzi savu kaimiņu nekastrēto mājdzīvnieku gaitām – vai tās neved arī gar sabiedriskām iestādēm un neatstāj savu artavu?
„Irīna un Rita, varbūt jums būtu vērts paņemt sev mājās kādu dzīvnieciņu, kuru jūs varētu samīļot, kurš jūs samīļos, tad jūsu sirdī ieplūdīs mīlestība, prieks un sirsnība," vairot pasaulē prieku, ne naidu, novēl Inese Gluščuka.
Radušās ažiotāžas dēļ sazinājāmies arī ar Lazdonas pagasta pārvaldes vadītāju Jāni Riekstu, kas komentēja: – Pagasta pārvaldē neviens nav konkrēti vērsies ar pretenzijām. Tas, ka anonīmi caur mājas lapu rakstīja, tā ir cita lieta, uz ko atbildi lūdzu sagatavot bibliotēkas vadītāju. Piekrītu, ka agrāk problēma bija lielāka un mēdza nepatīkami ost, bet kaķu skaits ir mazinājies līdz diviem, tie arī tika sterilizēti, un tagad, manuprāt, smakas vairs nav. Protams, ja arī 1-2 cilvēkiem no 600 ir alerģija vai pretenzijas pret šiem kaķiem, pamatotas sūdzības ir jāņem vērā, bet tās būtu jāiesniedz oficiāla iesnieguma veidā. Cik palasīju pieejamo informāciju, alerģiju izraisa kaķa siekalas. Ja kaķis ir mazgājis savu kažoku un cilvēks to noglāsta, tad var rasties alerģiskas izpausmes. Tādā situācijā risinājums ir gana vienkāršs – neiet kaķim klāt un to neglāstīt. Es saprotu, ka žēl gan dzīvnieciņu, jo darbiniecei nav viņus šobrīd, kur likt, un viņi pie vietas ir pieraduši, gan jāsaprot arī citu cilvēku viedoklis. Parasti tās skaļākās jau arī ir sūdzības, jo tie cilvēki, kam kaķi netraucē, neko jau nesaka. Konkrēti šajā gadījumā pārkāpts nekas nav, bibliotēka labi darbojas, tiek rīkoti pasākumi, tāpēc darbiniecei neko arī nevaru pārmest. Tajā pašā laikā apzināmies, ka labāk un bez skandāliem būtu, ja šo kaķu šeit nebūtu.