Kad suns, skrienot pa šaurajiem celiņiem Jaunlazdonā, dārziņu rajonā, pieskrēja pie kāda mazdārziņa sētas un sāka skaļi riet, mazais kamoliņš sarāvās un šņāca. Tomēr tas nebija vis ezis, bet mazs un, kā izskatījās, ne visai laimīgs kaķēns.
Dzīvnieciņš ne muka, ne skrēja prom, vien piespiedās pie sētas. Tūlīt jau arī pienāca klāt suņa saimnieks un sarāja savu mīluli. Paņemot rokās atradeni – mazo minku, izskatījās, ka tam ir problēmas ar acīm, bet kopumā dzīvnieciņš – mierīgs, izskatīgs, ar baltu svītriņu pierē, baltām ķepām un "elsiņu", arī nav ne bomzis, ne mežonēns. – Ja nu kaķēns neredz (par to bija aizdomas, vērojot viņa acis) un tāpēc nevar atrast mājas? Varbūt tas te ir atstāts kādā dārza mājiņā, bet ir kāds gādīgs cilvēks, kurš, kaut uz vietas nedzīvo, par minku rūpējas, pabaro? Mazais ap četrus mēnešus vecais runcītis bija tik bezpalīdzīgs, ka tika paņemts līdzi. Ja meklējat savu draugu un atpazīstat mincīti, lūgums zvanīt uz tālruni 26191246.
Autore: IVETA ŠMUGĀ