Sabiedrībā pieaugot bažām par vilku klātbūtni apdzīvotu vietu tuvumā, saskaņā ar Valsts meža dienesta (VMD) sniegto informāciju Madonas novada pašvaldība informē par rīcību un kritērijiem vilku radītā apdraudējuma mazināšanai. Lai gan 2025./2026. gada vilku medību sezona valstī ir noslēgusies, ir noteikta kārtība papildu medību atļauju izsniegšanai gadījumos, kad savvaļas dzīvnieki rada tiešus draudus.
VMD un pašvaldība aicina iedzīvotājus būt vērīgiem un ziņot par katru gadījumu, kas liecina par vilku pārdrošu uzvedību vai radītajiem postījumiem:
l par spēcīgu pieradumu, kas var novest pie pieaugošas pārdrošas uzvedības, tiek uzskatītas situācijas, kad vilks atkārtoti pats tuvojas cilvēkiem tuvāk par 30 metriem vai neizvairās no cilvēka klātbūtnes;
l par vilku uzbrukumiem mājdzīvniekiem vai potenciāli bīstamām situācijām pēc iespējas savlaicīgāk jāinformē VMD struktūrvienības;
l pašvaldība aicina iedzīvotājus un medniekus aktīvi reģistrēt plēsēju klātbūtnes pazīmes (pēdas, novērojumus) mobilajā lietotnē "Mednis", jo šī informācija palīdz objektīvi novērtēt kopējo stāvokli novadā.
Pēc ziņojuma saņemšanas VMD amatpersona pārbauda notikuma vietu, fiksē apstākļus un izvērtē, vai apdraudējumam ir sistemātisks raksturs.
Ja tiek konstatēts sistemātisks apdraudējums, jautājuma risināšanā iesaistās pašvaldības Medību koordinācijas komisija. Komisija izvērtē veikto aizsardzības pasākumu efektivitāti un, ja tie nedod rezultātu, var lemt par ierosinājumu VMD piešķirt papildu medību atļaujas virs noteiktā limita sabiedrības drošības uzlabošanai.
Medību jomā šobrīd visbiežāk tiek pārspriests jautājums par lielajiem plēsējiem, īpaši vilkiem. Mednieks Uldis Cirsis dalās savā redzējumā: – Kā zināms, lūšus un lāčus ir aizliegts medīt, tomēr šo dzīvnieku populācija aug un viņi kļūst drošāki. Parasti tie, kuri visvairāk kritizē medniekus, dzīvo pilsētās un ikdienā neredz to, kas notiek laukos. Ar vilkiem ir līdzīgi – jautājums, kāpēc viņi pēdējos gados arvien biežāk parādās pie apdzīvotām vietām. Patiesībā viņi vienmēr ir bijuši, taču tagad populācija ir pieaugusi. Arī mums pašiem ir bijuši gadījumi, kad vilki medību laikā nokož suņus. Savulaik pat no voljēriem ir izstiepuši suņus. Žogiem apkārt jāliek tīkli, akmeņi. Tēvs laukos vilka sarkanos karodziņus, lai nosargātu suņus.
Galvenais iemesls, kāpēc vilki nāk tuvāk cilvēkiem, ir populācijas pieaugums. Viņi savā starpā konkurē par teritorijām mežā, un vietas visiem vienkārši nepietiek. Nav tā, ka vilki speciāli meklētu cilvēkus – viņi nāk tāpēc, ka viņiem ir jāizdzīvo un jāatrod barība, īpaši situācijās, kad teritorijas pārņēmuši citi vilki. Patiesībā vilki no cilvēkiem izvairās, bet mājdzīvnieki gan tiem garšo. Ja jāizvēlas starp suni un meža dzīvnieku, piemēram, briedi, vilks bieži izvēlēsies suni, jo tas ir vieglāk iegūstams medījums. Tāpēc arī lauku teritorijās šādas situācijas kļūst arvien biežākas.
Par plēsēju populācijām pēdējā laikā notiek daudz diskusiju, un tiek meklēti dažādi risinājumi.
– Šobrīd pastāv sugas aizsardzības plāns līdz 2028. gadam, un līdz ar to būtiskas izmaiņas limitos pagaidām nav gaidāmas. Katru gadu jeb vilku medību sezonu limiti tiek izsmelti ļoti ātri. Varētu diskutēt arī par reģionālajiem limitiem, jo situācija Latgalē atšķiras no Kurzemes. Šoreiz Madonas novads ir pirmajā vietā pēc nomedīto vilku skaita. Madonas novadā jau izsenis ir bijis ļoti daudz vilku, – atzīst mednieks.
27.02.2026.