Medības Latvijas mežos nav tikai tradīcija vai kultūras mantojums — tās ir arī zinātniski pamatots, atbildīgs un ilgtermiņā nepieciešams pārvaldības rīks, kas palīdz saglabāt dabu līdzsvarā un nodrošināt ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu nākotnē.
Pārlieku liels noteiktu dzīvnieku sugu skaits var radīt būtiskus postījumus mežsaimniecībā, lauksaimniecībā un pat apdraudēt citas sugas. Piemēram, pārlieku blīva briežu, aļņu vai mežacūku populācija apdraud jaunaudzi un samazina bioloģisko daudzveidību. Turklāt, slimību izplatība, piemēram, Āfrikas cūku mēris, liek uz medībām raudzīties arī kā uz sabiedrības un vides aizsardzības instrumentu.
Lai nodrošinātu meža dzīvnieku populāciju ilgtspējīgu apsaimniekošanu, Latvijas Valsts mežu (LVM) pārziņā esošās teritorijas ir iznomātas medību tiesību lietotājiem – mednieku kolektīviem, kas atbilstoši normatīvajiem aktiem un apsaimniekošanas plāniem veic dzīvnieku populācijas uzraudzību un regulāciju. Šāds modelis veicina sadarbību starp valsts mežu apsaimniekotājiem un sabiedrību, jo mednieki ne vien medī, bet arī rūpējas par meža dzīvniekiem, to barošanu ziemā, bojājumu novērtēšanu un biodrošības pasākumu ievērošanu.
– LVM teritorija ir iznomāta medību tiesību lietotājiem jeb medību kolektīviem. Tas nozīmē, ja mednieks kā fiziska persona vēlas medīt, tad pašam būtu jāatrod medību kolektīvs, kurā vēlas iestāties, un, ja tiek uzņemts, jāievēro noteiktā kārtība, t. sk. kolektīva uzņemtās saistības, slēdzot medību tiesību nodošanas līgumus, – skaidro Edijs Leišavnieks, LVM Meža aizsardzības daļas vadītājs. – LVM medību tiesību nomas līgumos ir noteiktas abu pušu tiesības un pienākumi. Nupat LVM izsolīja atsevišķas medību platības, par kurām jau noslēgti medību tiesību nomas līgumi. Šogad piedāvājām izsolē ne tikai medību platības, kas medību tiesību ieguvējam pēc tam uzliek par pienākumu pašam Valsts meža dienestā reģistrēt medību iecirkni, izņemt noteikto skaitu medību atļauju, bet arī jau gatavu "komplektu" – medību platību kopā ar medību atļaujām. Par šādu soli izšķīrāmies tādēļ, ka esam saņēmuši diezgan daudz iesniegumu no medniekiem, kuriem nav savu medību iecirkņu, taču viņi gribētu medīt LVM mežos un palīdzēt risināt pēdējos gados tik aktuālo postījumu problēmu. Izsolēs piedalījās liels skaits interesentu – gan fiziskas, gan juridiskas personas, kopskaitā virs 50 unikāliem interesentiem. Visa pamatā ir sadarbība ar esošiem medību kolektīviem un noslēgtā nomas līguma rūpīga administrēšana. Mēs informējam kolektīvus gan par fiksētajiem dzīvnieku bojājumiem, gan veiktajiem jaunaudžu aizsardzības pasākumiem, kā arī katru no mednieku kolektīviem iedalām trīs grupās, vērtējot postījumu apjomu, intensitāti pret iznomāto medību teritoriju. Teritorijās, kurās ir kritiski postījumi, kolektīvus aicinām uz individuālām pārrunām, lai izrunātu radušos situāciju, kā arī rakstām LVM norādījumus par aktivitātēm, kas ir jāveic – piemēram, meliorācijas sistēmā jānomedī bebri, jānojauc kāds bebru dambis, jānodrošina bojājumu intensitātes nepalielināšanās, jāpārvieto kāds medību tornis un citas situācijas.
LVM atbildīgu un ētisku medību kultūru veicina ar medību tiesību nomas līgumu, jo tajā ir ietverta saistība gan par medību likuma, medību noteikumu ievērošanu, gan Latvijas Republikā spēkā esošajiem normatīvajiem tiesību aktiem. Tikpat svarīgi, lai medības norit droši.
– Drošība medībās ir pašu mednieku rokās. Atkarībā no medību veida, kas konkrētajā brīdī tiek izmantots, medniekam jāspēj novērtēt drošības riskus. Rudens-ziemas periodā, kad notiek medības ar dzinējiem, lietderīgi uz ceļiem izvietot zīmes, ka tiek organizētas medības, lai jebkurš meža apmeklētājs būtu informēts. Savukārt medniekam šāviens jāraida tikai pa skaidri redzamu mērķi, izvērtējot visus riskus, – uzsver Edijs Leišavnieks.
Medības ir nozīmīgas, lai sabalansētu gan saimnieciskās, gan vides, gan sabiedrības drošības intereses. Taujājot, kā medības ietekmē bioloģisko daudzveidību, Meža aizsardzības daļas vadītājs pastāsta: – Medības palīdz regulēt noteiktu dzīvnieku, piemēram, staltbriežu, skaitu, novēršot to pārmērīgu savairošanos. Pārlieku liela briežu dzimtas dzīvnieku populācija bojā meža jaunaudzes, tie apēd iestādītos kārtējā gada stādījumus, radot ievērojamus zaudējumus meža īpašniekam vai apsaimniekotājam. Regulējot dzīvnieku skaitu, var arī samazināt dažādu dzīvnieku slimību izplatību, piemēram, Āfrikas cūku mēri, kas šobrīd ir izplatīts Latvijā. Ar medībām var panākt arī dažādu sugu līdzsvaru, piemēram, starp plēsējiem – vilku, lūšu un to barību – stirnām, briežiem, aļņiem. Kopskatā medībām var būt gan pozitīva, gan arī negatīva ietekme uz bioloģisko daudzveidību, tomēr Latvijā pamatā ir tāda medību prakse, kas līdzsvaro cilvēka intereses ar dabas aizsardzības interesēm.
05.08.2025.