Meža dzīvnieku populācijas un to kontrole, medību nozares starptautiskās aktualitātes, medību nozares attīstība Latvijā nozares pārstāvjiem ir aktuālas un nozīmīgas tēmas. Oktobra sākumā Madonas novada bibliotēkā norisinājās seminārs, kura laikā varēja gūt svarīgu informāciju un atbildes uz interesējošiem jautājumiem.
Par aktualitātēm stāstīja Latvijas Mednieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Haralds Barviks, Latvijas Mednieku asociācijas valdes locekle, žurnāla "Medības" galvenā redaktore Linda Dombrovska un LR Zemkopības ministrijas Meža departamenta direktors Andis Purs.
Latvijas Meža programma tiek organizēta jau desmito gadu, un par to rūpējas Latvijas Mežu sertifikācijas padome.
Meža dzīvnieku populācijas un to kontrole
Pēdējos gados izteikti samazinās staltbriežu un aļņu populācija. Kā norādīja Latvijas Mednieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Haralds Barviks, tas izveidojies lauksaimnieku un Latvijas valsts mežu radītas psihozes rezultātā.
– Daudzos gadījumos ir iemesli, un par tiem ir jārunā, jo dzīvnieki rada nepatikšanas, bet tie ir konkrēti reģioni un atsevišķi gadījumi. Vispārināti uz visu Latviju to attiecināt nevar. Diemžēl nākas saskarties ar tendenci, ja kaut ko vajag samazināt, tas tiek attiecināts uz visu valsti, – skaidroja Haralds Barviks. – Modernās pasaules ietvaros mēs nedrīkstam nonākt līdz situācijai, kad kāda suga tiek kritiski samazināta vai iznīcināta. Runājot par aļņu populāciju, tā ir krietni samazinājusies. Pierobežā situācija ir krietni labāka. Pierīgā un Vidzemē aļņu skaits samazinājies, savukārt Kurzemē lielajos masīvos aļņi vēl ir. Vērtējot kopumā – situācija ir bēdīga. Ir vairāki faktori, kas to ietekmē. Viens no tiem, pārspīlētie limiti, kurus spieda izpildīt, otrs – atļauju sadalījums pa dzimumiem. Tomēr netika ņemts būtisks faktors – plēsēji. Piemēram, ja vilki agrāk bija tikai noteiktos reģionos, tagad tie ir visā valsts teritorijā. Problēma patiešām ir milzīga. Ir bijuši gadījumi, kad medību laikā tiek saplosīti suņi. Vilki ir socializējušies, troksnis tos vairs nebaida. Tāpat populāciju palīdz samazināt lācis, kas ir ļoti labs un veikls mednieks. Ļoti līdzīga aina ir ar staltbriedi. Kurzemē staltbriežu blīvums ir liels, bet to nevar teikt par pārējo valsts teritoriju. Diemžēl arī stirnu skaits samazinās. Tas nav saistīts ar medībām. Lai gan stirnu medīšana nav limitēta, tās tiek medītas krietni mazāk. Izteikta parādība ir tā, ka stirna kļūst par "mājdzīvnieku". Skaits ir saglabājies vietās, kur tuvumā ir cilvēki, bet mežos to paliek mazāk. Šobrīd var teikt, ka populācija ir stabila, bet plēsēju spiediens ir jūtams. Nemedījamie lūši, tāpat vilki izdara savu darbu, tomēr stirnām ienaidnieks ir arī lapsas. Lielu procentu stirnēnu noplosa tieši lapsas. Lai palielinātu stirnu populāciju, medniekiem iesaku sākt tieši ar lapsām. Runājot par mežacūkām, liels to drauds ir cūku mēris, kas izplatās visā valsts teritorijā. Diemžēl slimība pati no sevis neizzudīs. Pirms laika tika atrasti vairākus gadus veci kauli un, veicot analīzes, tika atklāts, ka kaulu smadzenēs šis vīruss ir saglabājies. Šobrīd nav reāla risinājuma kā samazināt slimības izplatību. Jau ilgu laiku tiek solīta vakcīna, tomēr līdz rezultātam nav nonākts.
Meža dzīvnieku postījumi
Privātajos mežos neveic dzīvnieku postījumu uzskaiti, savukārt Latvijas valsts meži to dara. Līdz ar to iespējams secināt, kādi ir galvenie postījumi un kas tos nodara.
– Analizējot šo statistiku var secināt, ka ir atsevišķi reģioni, kur šo dzīvnieku ir daudz. Tomēr to nevar teikt par visu reģionu, bet gan atsevišķām mežniecībām. Viens no postījumus veicinošajiem faktoriem ir nepārdomāta mežkopība, – iezīmēja Latvijas Mednieku asociācijas valdes priekšsēdētājs. – Pirmkārt, vajadzētu ņemt vērā, ka kopšana būtu jāveic, kad audze sasniegusi 4-6 metru augstumu, nevis kā mums ir ierasts – 1,5 m augstumu. Otrkārt, jaunaudzes nevajag izkopt pārlieku tīras. Izkoptās audzes ir cietušas krietni vairāk. Mežsaimniekiem ļoti jāseko līdzi un jāpārdomā savas darbības, lai pasargātu jaunaudzes.
Invazīvās sugas
Šobrīd Latvijā ir vairākas invazīvas sugas, kas spēj nodarīt lielus postījumus. Haralds Barviks, stāstot par invazīvajām sugām, minēja vairākas.
– Zeltainais šakālis sastopams praktiski visā Latvijā. Šis dzīvnieks dzīvo ļoti slēpti. Viņš var būt cilvēka tuvumā, bet cilvēks to pat nenojautīs. Ēd visu, ko vien var atrast. Zeltainais šakālis ir ļoti nevēlams medību saimniecībā. Ir valstis, kurās šis zvērs ir aizsargājams. Kā piemēru varu minēt Ungāriju, kas savulaik bija stirnu paraugzeme. Šobrīd stirnu tur praktiski vairs nav, jo šakāļi nodara lielu postījumu. Tāpat pie invazīvajām sugām pieskaitāma Amerikas ūdele un jenotsuns, dambriedis un sika briedis. Dambriedis izveidojis pāris populācijas Latvijā – Kurzemes pusē. Viedokļi par šo dzīvnieku atšķiras. Protams, viņš nodara postījumus, bet ir ļoti jutīgs pret plēsējiem. Piemēram, ja dambriedi nobaida, viņš tālu nemūk. Kamēr mēģina noskaidrot, no kā nobijās, tikmēr plēsējam ir viegls mērķis. Sika briedis ir ļoti agresīvs, kareivīgi noskaņots un no savas teritorijas var patriekt pat staltbriedi. Tomēr šobrīd mums nebūtu jāsatraucas, jo tas Latvijā ir tikai retos gadījumos. Šis dzīvnieks gan ir pilnībā izskaužams. Kurzemes pusē ir ienācis arī jenots. Šis zvērs ir ļoti nevēlams. Runājot par invazīvajām sugām, tikai zeltainajam šakālim ir noteikta medību sezona, pārējiem tādas nav, – norādīja Haralds Barviks.
Plēsēju medības
Arvien vairāk pēdējos gados dzirdams par plēsēju nodarīto postu. Tiek diskutēts gan par vilku limitiem, gan sugām, kuras nedrīkst medīt. Latvijas Mednieku asociācijas valdes priekšsēdētājs skaidroja: – Šobrīd Eiropā notikušas pozitīvas izmaiņas. Eiropas Parlaments nobalsojis par vilka statusa maiņu, tomēr Latvijā tas iespaidu neatstās. Vilks mums jau ir medījamo dzīvnieku statusā. Mums vienīgi jāizstrādā jauns sugas aizsardzības plāns. Vilku populācija aug, un tiek nodarīti lieli postījumi. Tāpat vilki pārnēsā arī slimības. Šis ir ļoti aktuāls jautājums, un tas satrauc ne tikai zemniekus, bet arī sabiedrību kopumā.
22.10.2024.