Medības Latvijā vienmēr ir bijušas cieši saistītas ar dabas bagātībām un cilvēka vajadzībām saglabāt līdzsvaru starp savvaļas dzīvniekiem un vidi. Starp iespaidīgākajiem mūsu mežu iemītniekiem īpašu vietu ieņem lāči un lūši — reti sastopami, bet vienlaikus ļoti nozīmīgi plēsēji. Tie ir ne tikai mūsu dabas daudzveidības simboli, bet arī izaicinājums medniekiem un dabas aizsardzības speciālistiem. Jautājums par šo dzīvnieku populāciju, aizsardzību un medību regulējumu rada diskusijas gan starp medniekiem, gan sabiedrībā kopumā.
Par lāču un lūšu populāciju stāsta Dabas aizsardzības pārvaldes komunikācijas un dabas izglītības departamenta direktore Elīna Ezeriņa: – Lāču uzskaite Latvijā tiek veikta pēc zinātniski pamatotām monitoringa programmām. Uzskaite notiek, analizējot pēdu nospiedumus, izmantojot automātiskās fotokameras (foto lamatas), kā arī vācot informāciju par novērojumiem no medniekiem, mežsaimniekiem un sabiedrības. Lāču populācija tiek vērtēta arī pēc ģenētisko paraugu (piemēram, spalvu kušķu vai izkārnījumu) analīzes. 2024. gada monitoringa rezultāti liecina, ka lāču skaits Latvijā sasniedz apmēram 150 indivīdus, kas koncentrējas valsts austrumos un ziemeļaustrumos, tomēr to skaits turpina pieaugt. Latvijā lūšu skaits tiek lēsts ap 500-600 dzīvniekiem, bet kopš lūsis nav medījams dzīvnieks, sugas populācijas novērtēšana notiek speciālu projektu ietvaros, attīstot jaunu metodiku no ģenētiskiem paraugiem un fotokamerām. Lūšu populācija Latvijā ir stabila, ar nelielām svārstībām. Lāču populācija savukārt pēdējos piecos gados demonstrē strauju pieaugumu. Lūši ir sastopami visos Latvijas reģionos, mazāk Zemgalē, bet lāči visbiežāk novēroti Austrumlatvijā, ar retiem novērojumiem Kurzemē, jo Daugava un Rīgas apkārtne rada dabisku barjeru lāču populācijas ātrākam pieaugumam uz Kurzemes reģionu.
Taujājot, kādi ir galvenie apdraudējumi lūšu un lāču pastāvēšanai Latvijā, Elīna Ezeriņa iezīmē: – Galvenie apdraudējumi lūšiem šobrīd, kad pārtrauktas medības, ir to bojāeja uz ceļiem sadursmēs ar automašīnām vai citu dabisku faktoru dēļ. Lāčiem kā galvenais apdraudējums ir tas, ka ziemā dzinējmedību dēļ var iztraucēt to ziemas miegu vai traucēt mātes ar mazuļiem. Abu sugu gadījumā dzīvnieku un cilvēku līdzāspastāvēšanu apdraud konfliktsituācijas, ko visbiežāk izraisa pats cilvēks aiz nezināšanas vai bailēm, kā arī viedokļu polarizēšanās. Dabas aizsardzības pārvalde sadarbībā ar Valsts policiju un pašvaldībām nodrošina situācijas izvērtējumu, ja tiek saņemti ziņojumi par dzīvnieku apdraudējumu. Ja dzīvnieks uzvedas agresīvi vai apdraud cilvēku drošību, iespējama dzīvnieka aizbaidīšana vai, ja citi risinājumi nepastāv, tiek pieņemti lēmumi par problemātisko dzīvnieku likvidēšanu. Jāatzīmē, ka Latvijā šādi gadījumi ir reti, kad tiešām pastāv reāli draudi cilvēku vai to īpašuma drošībai. Informācijas sniegšana sabiedrībai par rīcību šādos gadījumos ir svarīga profilaktiska darbība.
Elīna Ezeriņa atklāj, ka laiku pa laikam Dabas aizsardzības pārvalde saņem sūdzības par lūšu un lāču nodarīto kaitējumu. Lūši reizēm var uzbrukt mājputniem vai sīkajiem mājlopiem, savukārt lāči – izpostīt bišu dravas, dārza kultūras vai pārvietoties pie atkritumu konteineriem lauku sētās. Visas sūdzības tiek izvērtētas, un īpašniekiem ir iespējams saņemt kompensāciju par radītiem zaudējumiem, ja to paredz normatīvie akti un ir veiktas preventīvās darbības.
Elīna Ezeriņa atgādina: – Lūši, lāči un vilki Latvijā ir īpaši aizsargājamas sugas, un to apsaimniekošana balstās uz ES un nacionālās likumdošanas prasībām. Tiek nodrošināta regulāra monitoringa sistēma, ir noteikti aizsargājamo dzīvotņu režīmi un paredzēti risinājumi konfliktu gadījumos. Ilgtermiņā populāciju skaits liecina, ka aizsardzības pasākumi ir efektīvi: dzīvnieku skaits saglabājas vai palielinās, un sugas spēj saglabāt dzīvotspēju dabiskos apstākļos. Vienlaikus nepieciešama nepārtraukta sabiedrības izglītošana un sadarbošanās ar mežsaimniekiem un lauksaimniekiem, lai nodrošinātu līdzsvaru starp cilvēka interesēm un dabas aizsardzību.
Zināms, ka lācis kā īpašu kārumu mēdz izvēlēties medu. Tādēļ svarīgi, lai biškopji laikus ieviestu preventīvos pasākumus un padarītu dravas drošas, lai saldais našķis nebūtu viegli pieejams.
Tāpat aizsardzība nepieciešama arī mājlopiem. Kā vienā, tā otrā situācijā – elektriskie nožogojumi, sargsuņi, dažādi skaņas un spīdoši atbaidītāji palīdz samazināt lāča apciemojuma risku.
Eksperti atgādina, ka par katru lāča postījumu nekavējoties jāziņo Dabas aizsardzības pārvaldei (DAP). Šajos gadījumos, ja saimniecībā ir ieviests vismaz viens aizsardzības pasākums, zemes īpašniekiem ir iespēja saņemt kompensācijas par nodarītajiem zaudējumiem.
DAP uzsver, ka šādi ziņojumi papildina to informāciju, ko sniedz lāču monitorings, ko veic LVMI "Silava", un tas ļauj zinātniekiem iegūt ne tikai pilnīgāku priekšstatu par populāciju Latvijā – tās skaitu, izplatību, dzimumu un vecuma struktūru, pārvietošanās ceļiem un citu, bet arī saprast populācijas attīstību un nepieciešamības gadījumā pielāgot pamatotus lēmumus par pārvaldību.
Latvijā lāču medības nav atļautas. Taču pastāv īpaši izņēmuma gadījumi, kad tiek lemts par konkrēta indivīda likvidēšanu. Tas attiecas uz situācijām, kad dzīvnieks rada nopietnu un atkārtotu apdraudējumu cilvēku drošībai vai īpašumam, piemēram, regulāri bojā dravas vai uzbrūk mājlopiem, un preventīvie pasākumi nespēj novērst problēmu.
Šādos gadījumos lēmums tiek pieņemts, ļoti rūpīgi izvērtējot situāciju, un tas vienmēr ir pēdējais līdzeklis, lai aizsargātu cilvēkus, vienlaikus saglabājot populācijas dzīvotspēju.
30.09.2025.