Meža taka Madonas apkārtnē
Madonas novada ezeri un lauki
Cesvaines pils
Baltie loki Madonas parkā
Cesvaine ziemā
Reklāma — × 150 px

22. Austrumlatvijas zonālā medību šķirnes suņu izstāde Ļaudonā

IVETA ŠMUGĀ

Autors • 11.07.2023.

22. Austrumlatvijas zonālā medību šķirnes suņu izstāde Ļaudonā
Burtu lielums

8. jūlijā Ļaudonas estrādē norisinājās Latvijas Mednieku kinoloģiskās apvienības (LMKA) rīkotā 22. Austrumlatvijas zonālā medību šķirnes suņu izstāde.

Pasākuma rīkotājs, 1. kategorijas kinologs eksperts Aldis Bondars atgādināja, ka vienu gadu kovida pandēmijas dēļ izstāde netika sarīkota. Taču šķirnes medību suņu skate Ļaudonā ir ne tikai laba tradīcija, bet Austrumlatvijas zonas medniekiem pasākums ir svarīgs arī ciltsrakstu dokumentu sakārtošanai, suņu eksterjera un darbaspēju novērtēšanai.
Suņu eksterjera vērtēšana paralēli notika divos ringos. Ļaudonā bija sapulcējusies kupla ekspertu komanda: Jānis Jēkabsons, Aldis Bondars, Zintis Vucenlazdāns, Mārtiņš Vucenlazdāns, Jana Dabare, stažieris Aļģis Kaščjuks, atbrauca pat Haralds Šulcs no Liepājas.
Aldis Bondars pastāstīja:
– Pasākuma kodols kā vienmēr ir LMKA ciltsdarba eksperts Jānis Jēkabsons no Bauskas novada, kas nodarbojas ar ciltsdarbiem, kura rīcībā ir lielais medību suņu ciltsrakstu žurnāls, kas būtībā ir viszinošākais, jo ir diplomēts veterinārārsts.
Arī šogad ar saviem četrkājainajiem palīgiem – medību šķirnes suņiem – bija sabraukuši mednieki, suņu turētāji ne tikai no Madonas novada, arī no Jēkabpils, Rēzeknes, Gulbenes, Cēsu puses.
Varējām vērot 22 medību suņus – krievu-Eiropas, Rietumsibīrijas, somu laikas, Latvijas dzinēju, igauņu dzinēju, Bavārijas asinspēdu suņus. Šā gada izstādē neredzējām takšus, kas citus gadus bija kuplā skaitā. Šajā izstādē piedalījās eksterjera ziņā skaisti, labi kopti, šķirnei ļoti atbilstīgi Bavārijas asinspēdu suņi, kas ir arī labi draugi. Rietumsibīrijas un krievu-Eiropas laikām šajā gadalaikā mainās kažoks, tās nav savā labākajā kondīcijā, taču šīs šķirnes suņu šogad bija visvairāk. Toties vērtējums kopumā ir augsts, vairums jauno suņu saņēma teicamu eksterjera vērtējumu.
Jautāts par to, kā dažādu apstākļu ietekmē mainījies pieprasījums pēc šķirnes medību suņiem, Aldis Bondars atzina: – Jau beidzamajās izstādēs var vērot, ka dalībnieku skaits ir samazinājies. To ietekmējusi ne tikai kovida pandēmija, kad dzinējmedības nevarēja rīkot, bet arī cenu augšupeja, jo suņu uzturēšana kļuvusi dārgāka. Agrāk mūsu izstādē piedalījās pat 70 suņu. Beidzamajā laikā cilvēki mazāk iegādājas un tur medību suņus. Arī mednieki, suņu audzētāji sūdzas, ka pēc kucēniem ar ciltsrakstiem nav tik liela pieprasījuma. Stāsti ir līdzīgi – no viena metiena paliek divas vai trīs suņu meitenes, kas jāaudzē pašiem, jo kuram katram vis neatdosi. Tā arī ir, jo ar medību šķirnes suņiem ir jānodarbojas, jāapmāca voljēros, jāļauj izskrieties, jāņem līdzi dzinējmedībās. Vairs nedarbojas Monvīda Šteinerta voljērs treniņiem, dzenot mežacūku aplokā Alūksnes pusē, jābrauc pārliecināties par suņu darbības prasmēm uz Daugavpili. Taču mednieki ir atbildīgi, uzrāda arī suņu darba diplomus. Medību suņu īpašnieki saņēma arī ieteikumus, kas būtu katram jāņem vērā.

12.07.2023.

Atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku

Abonē eStars.lv un lasi vairāk

Ar digitālo abonementu no 1,99 €/mēn. tu piekļūsti visiem portāla eStars.lv rakstiem. Vēlies vairāk? Izvēlies E-avīzi vai drukāto laikrakstu.

Pievienojies sarunai

Pievieno komentāru

Komentēt vari arī anonīmi — pietiek norādīt vārdu.

Reklāma — × 150 px