Rīt vārdadienu svin Vivita, Viva un Dzīle. Visai neikdienišķi vārdi, un „Staram" vajadzēja krietni vien papūlēties, lai sameklētu kādu no šo vārdu īpašniecēm, kas šajos gados nav pabijusi mūsu vārdadienas slejā, līdz beidzot kolēģe Iveta atcerējās, ka pirms kāda laika tikusies ar ļoti enerģisku, uzņēmīgu sievieti VIVITU ŽIGANOVU. Šoreiz pirmais jautājums viņai, protams, par vārdu.
– Mamma sākumā man gribējusi likt vārdu Ilona, bet tad sanāktu kā slavenā ansambļa „Eolika" dziedātāja Ilona Stepanova, jo mans meitas uzvārds bija Stepanova, tāpēc meklēts cits variants, un tā es kļuvu par Vivitu, – stāsta Vivita un piebilst, ka skolas laikā gan viņu saukuši dažādi – gan par Ivetu, gan Vinetu, gan Inetu. Bet ar savu vārdu viņa sadzīvojot lieliski: – Tas nozīmē enerģiju, kustību, aktivitāti, un es tiešām tāda arī jūtos – ar neizsīkstošu enerģiju, vienmēr gatava atsaukties, iet un darboties.
Pirms septiņiem gadiem Vivita pārcēlusies uz dzīvi Praulienā, bet dzimusi un augusi viņa ir Lubānas pusē – netālu no Lubāna ezera – Zvidzienā. – Lubānā pabeidzu vidusskolu, apprecējos, piedzima trīs meitas, kas nu jau ir gana lielas – Kristīnei ir 18 gadu, Marikai – 16, Laurai – 13. Strādāt šajos gados iznācis viskautkur. Vienubrīd strādāju par grāmatvedi (Vivita studējusi LU Ekonomikas fakultātē specialitātē „Grāmatvedība, analīze, audits", pirms pašām beigām sanācis paņemt akadēmisko gadu, taču viņa esot stingri nolēmusi, ka pie diploma jātiek. – B. M.) NVO sektorā, arī dažādos uzņēmumos, bet šobrīd esmu konsultante pārdevēja firmā „Materm". Sevis pilnveidošanai esmu izgājusi pilnu mācību kursu „Līderisma akadēmijā". Tas ļoti daudz dod katram cilvēkam, it īpaši saskarsmē ar citiem, nojauc pašu uzceltās iedomu barjeras, atraisa, iemāca pārvarēt nedrošību, bailes, kas ikdienā bieži vien mūs sasaista.
Nevar sacīt, ka dzīve Vivitu visu laiku nesusi tikai uz rokām. Izjukusi pirmā laulība, laukos dzīvojot, daudz nācies smagi strādāt, taču viņa ir iemācījusies uz pasauli raudzīties optimistiski. – Viss, kas ar mums notiek, notiek uz labu, un es ticu, ka ar katru notiek tieši tik daudz, cik mēs katrs varam izturēt. Un noteikti uz to visu ir jāskatās pozitīvi, jo arī no negatīvām lietām, ko mums nākas pārdzīvot, ir sava veida mācība nākotnei. Svarīgi nekrist izmisusmā un pieņemt visu, kas notiek, ar vieglumu, un jāatceras, ka mums katram šajā dzīvē ir kāds uzdevums, kas jāpaveic, – ir pārliecināta Vivita.
Autore: BAIBA MIGLONE