– Pēc profesijas esmu arhitekte, – lūgta iepazīstināt ar sevi, saka Madonas novada pašvaldības attīstības nodaļas teritorijas plānotāja ILONA ŠKINČA.
– Esmu izmēģinājusi visu, sākot no teritorijas plānošanas, restaurācijas, privātmāju, sabiedrisko objektu projektēšanas, līdz nonācu pie secinājuma, ka mana sirdslieta tomēr ir teritorijas plānošana un ar to saistītie jautājumi. Daudz nācies darboties detālplānojumu izstrādāšanā, esmu strādājusi vairākās pašvaldībās – Salaspilī, Ķekavā, bet tad, var teikt, dzīve apmeta pamatīgu kūleni, un esmu nonākusi atpakaļ teju vai savā dzimtajā pusē – Madonas novadā. Caur ES projektu bija iespēja pieteikties konkursā uz teritorijas plānotāja amatu, un esmu priecīga, ka izvēlējās manu kandidatūru. Rīgā bija daudz iespēju profesionālajā ziņā, taču tā atstāja arī visnotaļ depresīvu zīmogu ar savu mūžīgo steigu. Šajā ziņā Madona veldzē. Te ir ļoti daudz iespēju sevis garīgai pilnveidošanai.
Lai gan šobrīd dzīvoju Madonā, gandrīz katru nedēļas nogali esmu Ērgļos, kas ir mana dzimtā puse, tur esmu augusi, mācījusies, tur joprojām dzīvo un strādā mana mamma. Viņai esmu ļoti lielu pateicību parādā par atbalstu visos dzīves brīžos. Arī mana mīļākā vieta ir Ērgļos – Blaumaņa dzimtās mājas „Braki", kur allaž smeļos spēkus, pastaigājot pa takām, pasēžot Jāņkalniņā, paskatoties uz zilajiem mežiem tālumā… Īstenībā tagad dzīvē iestājies tāds rimtāks posms, bet skolas laikā gan biju ļoti aktīva – dejoju deju kolektīvā, gāju mākslas skolā, audu un pēdējā skolas gadā vēl braukāju uz zīmēšanas kursiem Rīgā, lai varētu iestāties „arhitektos" Tehniskajā universitātē.
Kad uzjautāju par Ilonas kā arhitektes darba redzamo pusi, viņa atklāj, ka projektējusi vairākas privātmājas Mārupē, Babītē: – Piedalījos arī Mazās Ģildes rekonstrukcijas projektā arhitektoniskās izpētes grupā, darbojos arī Jūrmalā, Dzintaros, viesnīcu kompleksa „Pegasa Pils" viesnīcas projektēšanā.
Bet kā tad ar pašas sapņu māju: vai tā jau gatava? – Sapņu māja ir, bet galvā, – nosmej Ilona. – Viss vēl priekšā.
Runājot par vārdu, Ilona teic, ka tas esot tēva izvēlēts: – Laikam jau varu piekrist Gunnara Treimaņa raksturojumam, ka Ilonas ir mērķtiecīgas – ja ir nosprausts kāds mērķis, tad uz to iet kaut pamazām, bet līdz galam. Ja vienas durvis ir ciet, citas varbūt ir vaļā. Jāmeklē īstās! To arī novēlu visām savām vārdamāsām, kā arī izturību un spēku. Un veselību, jo citādi nebūs ne izturības, ne spēka ko darīt.
Autore: BAIBA MIGLONE
Foto no personiskā arhīva