– Mans dzīves moto ir: jo vairāk darīsi, jo vairāk padarīsi! Bet tas ir šobrīd, iespējams, rīt būs cits, – uzrunāta šīs nedēļas vārdadienas slejai, atzīst ALISE LEIMANE.
– Esmu dzimusi Rīgā, dzīvoju Vangažos. Kad man bija trīs gadi, mana ģimene pārcēlās uz Cesvaini. Te arī pabeidzu Cesvaines ģimnāziju. Kā jau mazās pilsētās, varēju paspēt visu ko – dejoju modernās dejas, mācījos mūzikas skolā, sportoju un ballējos. Pēc vidusskolas iestājos Rīgas Stradiņa universitātes Stomatoloģijas fakultātē, kaut gan domas bija dažādas. Nu jau trīs gadus esmu diplomēta zobārste. Sākumā strādāju tikai Rīgā, bet tad radās iespēja pieņemt pacientus arī Cesvainē. Tā nu es tagad strādāju pārnedēļām arī šeit. Bet saglabāju darbu arī Rīgā, jo tur strādāju pie ķirurģes, no kuras ļoti daudz varu mācīties. Darbam veltu daudz laika un enerģijas, jo tas man sagādā lielu prieku, – stāsta Alise.
– Kamēr studēju, nebija īpaši daudz laika hobijiem, jo paralēli studijām strādāju. Un studijas arī nebija vieglākās. Toties, pabeigusi universitāti, sāku meklēt visādas ārpusdarba aktivitātes. Daudzi draugi spēlēja volejbolu. Pamēģināju, iepatikās, spēlēju joprojām. Šad tad sanāk arī Madonā tikt uz kādu treniņu. Sāku mācīties arī franču valodu, bet tas gan iet ļoti lēnām, jo piespiesties pagrūti. Pirms gada kāds pazīstams anesteziologs, ar ko kopā strādāju, uzaicināja pievienoties viņu ūdensslēpošanas klubam „Partizānu Ugunskurs". Tur veidojam piramīdas uz ūdens. Kāpjam viens otram uz pleciem trijos stāvos, piedevām tas viss notiek, braucot ar ūdensslēpēm. Šad tad man patīk parāpties pa sienām, piedalīties kādās orientēšanās vai piedzīvojumu sacensībās. Ir vēl daudz lietu, kuras gribētu darīt, bet laika nepietiek. Piedevām aukstumā es īpaši nemīlu doties ārā, jo esmu salīga, tāpēc lielākās aktivitātes ir no pavasara līdz rudenim, bet ziemā vairāk lasu grāmatas, skatos filmas. Tā teikt, uzkrāju kalorijas, – smej jaunā sieviete. – Man patīk visi gadalaiki, bet mīļākais laikam ir pavasaris. Patīk, kad viss sāk zaļot un, ārā ejot, var netuntuļoties. Tāpēc arī tagad ļoti gaidu pavasari, kas, par laimi, nav vairs aiz kalniem.
Mana mamma un tētis joprojām dzīvo un strādā Cesvainē. Un lutina mani, kad ierodos šeit. Ar vecāko brāli gan biežāk tiekamies Rīgā. Viņš ir arī tas, kura dēļ man tomēr iedeva vārdu Alise. Mamma jau no studiju laikiem angļu valodas grāmatās bija šo vārdu pamanījusi, bet, tā kā sanāca, ka starp manu dzimšanas dienu un vārdadienu ir tikai piecas dienas, vecāki domāja likt vārdu Anna. Tomēr brāļa un „Smokie" dziesmas „Living Next Door To Alice" iespaidā man palika vārds Alise, par ko esmu ļoti priecīga, – jautāta par sava vārda vēsturi, atklāj Alise Leimane.
Autore: BAIBA MIGLONE
Foto no personiskā arhīva