Šī ir viena no retajām reizēm, kad VALDAI KĻAVIŅAI tāpat kā visiem, kuri vārdadienu svin šosvētdien, tā iekrīt Lieldienās. – Pagaidām neko īpašu plānojusi neesmu, jo pirmajā vietā man kā kultūras nama direktorei ir tradicionālais Lieldienu pasākums Biksērē, pēc tam redzēs – uz vārdadienu jau nevienu īpaši neaicina, – ar smaidu noteic Valda. Savukārt vaicāta par sava vārda vēsturi, atbild īsi un lakoniski: – Esmu Valda Valda meita.
Jau 24 gadus Valdas pārziņā ir Sarkaņu pagasta kultūras dzīve. – Sarkaņi ir manas mammas dzimtā puse. Es pati esmu dzimusi, augusi, skolā gājusi Cesvainē. Bērnība gan man, gan vecākajam brālim Jānim pagāja dzelzceļa stacijas rajonā, tur mums bija īpaša republika. Man, kā jau visām meitenēm, patika lelles, patika smukas kleitas, ļoti gribējās pašai iemācīties šūt. Tāpēc izdomāju, ka būšu šuvēja. Esmu beigusi Rīgas vieglās rūpniecības tehnikumu un, mācoties Rīgā, arī nedaudz sportoju, piedalījos sporta un atpūtas nometnē Ungārijā. Tur katrai valstij bija jāsagatavo kultūras programma. Es tajā aktīvi iesaistījos, un manas kursabiedrenes, arī pasniedzējas visas vienā balsī apgalvoja, ka neesmu izvēlējusies pareizo profesiju. Man toreiz tā nešķita, taču dzīve pati visu sakārtoja. Pēc tehnikuma beigšanas strādāju Cesvainē sadzīves pakalpojumu kombinātā, tad gadījās uzzināt, ka Patkules tautas namā ir vakanta mākslinieciskās daļas vadītāja vieta, un es kaut kā sapratu, ka man vajag pamēģināt. Jau Cesvainē strādājot, dejoju TDA „Cesvaine" un mani saistīja dažādas kultūras aktivitātes. Un tā tas aizgāja. Sākumā strādāju Patkules tautas namā, bet kopš 1993. gada – Biksēres „Kalnagravās". Šķiet, visi šie gadi paskrējuši kā viens mirklis. Viens pasākums nomaina nākamo. Pati joprojām dejoju kolektīvā „Labākie gadi", daudziem pasākumiem esmu arī vadītāja. Arvien tiecos apgūt kaut ko jaunu. Pa šiem gadiem esmu ieguvusi augstāko pedagoģisko izglītību. Esmu beigusi dažādus kursus gan kultūras menedžmentā, gan darba organizācijā un vadībā, pasākumu vadīšanā utt.
Mans darbs ir kļuvis par manu dzīvesveidu, kam viss pārējais ir pakārtots, bet, protams, ir zīmīgi datumi, kas saistās ar ģimeni, kad es cenšos būt kopā ar viņiem. Man ir divi dēli – Jānis un Kārlis, abi studenti, bet vēl arvien dejo Sarkaņu pagasta jauniešu deju kolektīvā „Resgaļi". Var teikt, ka esam labi draugi. Joprojām patīk ar dēliem vasarā kaut kur kopīgi aizbraukt, pamakšķerēt, ziemā paslēpot. Taču bieži vien tajos retajos atpūtas brīžos gribas vienkārši ļauties atpūtai, kaut ko paadīt, patamborēt, palasīt. Šūt gan pēdējā laikā nešuju, bet vēl pirms gadiem pieciem to darīju, bet tam arī ir vajadzīga iedvesma, – atzīst vārdadienas gaviļniece.
Autore: BAIBA MIGLONE
Foto no personiskā arhīva