Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes dati liecina, ka Latvijā ir tikai 62 vārda „Ikars" īpašnieki. Turklāt ārpus Rīgas, kur reģistrēts 13 Ikaru, Madonas novadā Ikaru skaits ir viskuplākais – 5. No Madonas puses nācis arī buņģieris IKARS RUŅĢIS, kas savulaik spēlējis daudzās spēcīgās latviešu rokgrupās. Te joprojām dzīvo viņa vecāki, kā arī brālis Oskars un māsa Sandra.
– Mans pamatdarbs šobrīd – sitaminstrumentu spēles pedagogs Mārupes mūzikas un mākslas skolā. Gadi iet, man vairs nav divdesmit, tāpēc pensijai tomēr vajadzētu nopelnīt. Ar bērniem viegli nav, jo interese par mūziku viņiem ir, kas ir labi, taču tā ir vairāk abstrakta. Dauzīties, pabungot patīk visiem, bet, kad tas ir jāieliek rāmjos, jāskaita sitieni, entuziasms nedaudz noplok. Bet nu – cīnāmies. Man, piemēram, tagad ir interesanti skatīties daudzos talantu šovus. Arī es savulaik, pirms gadiem piecpadsmit, piedalījos visos talantu meklējumos „Meklējam solistu", kuros vajadzēja spēlēt pavadījumu. Tagad nāk vietā jaunie, un viņi būtībā iet to pašu ceļu, ko mēs. Es savu esmu padarījis, man ir ap 150 dziesmu, ko esmu iespēlējis ar dažādiem izpildītājiem – „Jaunu Mēnesi", „Auroru", „Monro", „Menuetu", „Pērkonu" un daudziem citiem, – vaicāts par savu nodarbošanos, atbildēja Ikars Ruņģis. Tomēr no latviešu rokmūzikas viņš nekur tālu nav aizgājis. Brīvajā laikā Ikars vairāk ir pievērsies kompozīcijai un raksta pats savas dziesmas. Šis gads esot bijis īpaši ražīgs, jo uzrakstītas un ierakstītas skaņu studijā astoņas dziesmas. Iespējams, ka drīzumā varēsim dzirdēt viņa sarakstīto dziesmu „Kreisajā krastā". Vārdadienas gaviļnieks stāstīja, ka no Cesvaines nesen sācis raidīt „Latviešu radio", kas koncentrējas uz latviešu rokmūzikas atskaņošanu. Radio piedāvā balsot par jaunām dziesmām savā mājas lapā, neatklājot izpildītāju, lai netiktu balsots par vārdu, bet tieši singlu. Tāpat Ikars Ruņģis ir noslēdzis līgumu ar latviešu radio un mp3 lejupielādes portālu Doremi.lv.
Mūziķis turpināja: – Četras dziesmas man ir iedziedājis Zigfrīds Muktupāvels, viena no tām bija „Tillu Lillu". Man ir piecgadīgs puika; kamēr es viņu ģērbu un viņš vēl īsti nemācēja pateikt, ko grib, viņš visu laiku teica „tillu lillu" – tā arī dziesma radās. Kad to sākotnēji iesūtīju Doremi portālam, biju domājis, ka tā tiks izmantota kādā bērnu raidījumā. Bet „Tillu lillu" ātri vien iekaroja klausītāju simpātijas un tika bieži spēlēta, par ko man bija liels pārsteigums. Tagad savās dziesmās sāku spēlēt sintezatoru, nav vairs jāprasa citiem, lai iespēlē. Pateicoties tam, ka kāds audzēknis reizēm neatnāk uz stundu, varu piesēsties pie klavierēm, un tad arī ir tie brīži, kad bieži atnāk idejas. Esmu runājis ar kolēģiem, kas piedalās Latvijas rokmūzikas dzīvē, un daudzi ir atzinuši – komponēšana vislabāk padodas tieši šajos brīžos.
Autore: LAURA VOITIŅA
Foto no personiskā arhīva