Šonedēļ populārākais vārds ir Vija. Pavisam vārdadienu rīt svinēs 6854 Vijas, starp viņām – arī madoniete VIJA KĀRKLIŅA.
– Esmu dzimusi Cēsu pusē, taču viss apzinātais mūžs pagājis Madonā. Te ir mana vecā, mīļā vidusskola. Atceros Madonu un tās cilvēkus jau no 50. gadiem. Pēc vidusskolas mācījos Rīgas 4. medicīnas skolā, mana pirmā darbavieta bija Traumatoloģijas institūtā. Pēc apprecēšanās atnācu atpakaļ, jo vīrs bija šīspuses cilvēks, un kopš 1966. gada strādāju slimnīcā. Biju specializējusies kā anestezioloģijas māsa, bet, tā kā tobrīd šajā jomā darba nebija, sāku strādāt ķirurģijas nodaļā. Vēlāk, kad piedzima bērni, aizgāju uz poliklīniku, jo tur nebija nakts dežūru. Beidzu rentgena laboranta kursus un 16 gadu nostrādāju rentgenā. Tagad tas ļoti atsaucas uz veselību, ne velti toreiz jau no 45 gadiem varēja doties pensijā. Vēlāk strādāju tuberkulozes slimnīcā. Kopējais darba stāžs man ir 40 gadu. Arī tagad nevaru nodzīvot mierā. Jau 8 gadus esmu Madonas Pensionāru biedrības priekšsēdētāja, vadu veselības grupu. Enerģijas un iniciatīvas netrūkst, taču ļoti vēlētos, lai paši biedrības biedri ir aktīvāki, atsaucīgāki. No vienas puses, gribētos jau, lai tagad kāds cits uzņemas vadību, bet ideju man ir pilna galva. Laikam jau Ūdensvīri tik tiešām ir ideju ģeneratori, kā par viņiem saka, – ar smaidu atzīst Vija.
Aktīva viņa bijusi no laika gala. Nodarbojusies ar sportu. Ziemā – slēpošana, tikusi pat līdz Latvijas izlasei, vasarā – volejbols, basketbols, vieglatlētika. Vijas vīrs Uldis bijis aktīvs autosportists. Abi kopā izaudzinājuši divus bērnus, sagaidīti četri mazbērni.
– Meita Kaiva ar ģimeni dzīvo Rīgā, beigusi psihologus Latvijas Universitātē.
Mazmeitiņai Hertai rit 10. gadiņš, Arvīdam būs pieci. Interesanti, ka abiem doti manu vecāku vārdi. Arvīdi no vectēva puses turpinās jau vairākās paaudzēs. Katru vasaru mazbērniņi padzīvo ari pie manis. Retāk iznāk redzēt dēla bērnus – Annu un Tomu Reini. Normunds ar ģimeni jau 11 gadu dzīvo Nīderlandē. Strādā „Philips" firmā, jau šeit viņš darbojās „Philips Latvia" pārstāvniecībā, tad gadu nostrādāja Ņujorkā, pēc tam viņam piedāvāja darbu Nīderlandē. Arī es vairākas reizes esmu bijusi Nīderlandē. Man ļoti patīk tas, kā tur rūpējas par gājējiem, velobraucējiem. Prieks, ka arī pie mums pēdējā laikā sāk par šīm lietām domāt, – teic Vija.
Vaicāta par brīvo laiku, viņa bilst, ka intereses esot plašas. – Ļoti patīk rokdarbi, mašīnizšūšana, tamborēšana. Laiks tiek atlicināts arī lasīšanai. Kur nu vēl puķes, kā visiem latviešiem. Pati izaudzēju arī visus ģimenes galdam nepieciešamos dārzeņus. Bet patlaban gatavojos braucienam uz Briseli, esmu ielūgta apmeklēt Eiroparlamentu, – Vijas balsī ieskanas priecīga nots.
Autore: BAIBA MIGLONE