– Tā ir tēva izvēle, – vaicāta par savu vārdu, atklāj Praulienas pamatskolas direktore TAMĀRA MISIŅA.
– Mamma tam nav gribējusi tik viegli piekrist. Viņai un radiem es esmu Mārīte. Vienmēr ar interesi ieklausos, kam vēl ir šāds vārds. Priecājos, ka starp vārdamāsām ir sabiedrībā atpazīstami cilvēki, piemēram, Tamāra Soboļeva, Tamāra Ēķe. Pašai man šis vārds šķiet tāds skarbs. Bet, tā kā tas mazlietiņ saskan ar manu raksturu, tad nu esmu mierā. Jā, jā, arī Gruzijas valdniecei bija šāds vārds, – pasmaida Tamāra, bet, kad mēģinu vilkt paralēles ar viņas ieņemamo amatu, negrib piekrist: – Tā gan vairāk ir sakritība.
Šogad aprit 35 gadi, kopš viņa sākusi savas pedagoga gaitas. – Bija jau visādas idejas, par ko kļūt. Tomēr izvēlējos pedagoģiju. Atceros – jau no mazajām klasēm griezu, līmēju un taisīju uzskates materiālus. Man tas likās ļoti interesanti. Mums klases audzinātāja bija Valda Blumberga. Viņa labi zīmēja, gatavoja materiālus. Es mēģināju viņu kopēt. Pēc Madonas 1. vidusskolas absolvēšanas kļuvu šai pašā skolā par skolotāju. Neklātienē beidzu Liepājas Pedagoģisko institūtu sākumskolas skolotāja specialitātē. Vēlāk ieguvu otru augstāko izglītību – matemātikas skolotāja. Lielākā daļa no mana darba mūža ir pagājusi Praulienā. Vispirms Gustavskolā, tad jaunajā skolā Praulienā. Direktores amatā šis ir 11. gads. Pirms tam gadus astoņus biju mācību pārzine. Joprojām mācu arī matemātiku. Kā es pati saku, pašām labākajām klasēm -5.-6. klašu audzēkņiem. Iesākumā vēl ar sākumskolas metodiku – spēlēm un rotaļām, pamazām ieinteresējot un ejot dziļumā. Vai esmu stingra skolotāja? Jaunībā noteikti biju stingrāka. Tagad skatos uz bērnu ar mazliet citām acīm. Ne katrs šo sarežģīto skaitļu pasauli spēj tā uzreiz uztvert. Ļoti svarīgi, lai no tās stingrības nenobītos. Tad notiek atgrūšanās un rezultāta, protams, nav, – spriež skolotāja. Saviem bērniem gan viņai matemātiku skolā mācīt nav nācies. Abi puiši jau izauguši. Vecākais dēls Gatis beidzis Lauksaimniecības universitāti, dzīvo un strādā Jelgavā.
– Esmu jau vecmāmiņa. Mazdēliņam Robertam ir 9 mēneši. Jaunākais dēls Dainis šogad gatavojas absolvēt datordizainerus, – stāsta Tamāra.
Runājot par brīvo laiku, atzīst, ka viņas hobijs ir dārzs. – Tas mums kopīgs ar vīru. Audzēju ne tikai puķes, bet arī dārzeņus. Man patīk. Vienu brīdi pat domāju pēc vidusskolas iet uz Bulduriem mācīties par dārznieci. Mamma nelaida. Dzīvē jau laikam viss sakārtojas tā, kā lemts. Vēl, kā jau visiem skolotājiem, man patīk grāmatas, labs koncerts vai teātra izrāde. Līdz šim direktoriem bija ļoti laba iespēja katru gadu kaut kur kopīgi aizbraukt, iegūt jaunu pieredzi, jaunu redzējumu, ko pēc tam īstenot savā skolā. Jaunas idejas ir vajadzīgas vienmēr, – uzskata skolotāja.
Autore: BAIBA MIGLONE