Šīs nedēļas kalendārs bagāts ar daudziem diezgan retiem vārdiem. Starp tiem arī Arita. Pēc PMLP datiem, šobrīd reģistrētas tikai 606 šī vārda īpašnieces. Interesanti, ka salīdzinoši padaudz – 32 – no viņām dzīvo bijušajā Madonas rajona teritorijā. Šoreiz uzmeklējām vienu no viņām – mētrēnieti ARITU SĪPOLU.
– Esmu Latgales meitene. Dzimusi Varakļānos. Praktiski tur pagājusi visa mana bērnība un vidusskolas gadi. Līdz 6. klasei mācījos Mētrienas pamatskolā, tad – Varakļānu vidusskolā. Biju vecvecāku mīlulīte, – smaidot stāsta Arita. – Šobrīd dzīvoju un strādāju Mētrienas pagastā. Augustā apritēs gads, kopš strādāju par sociālo darbinieci. Paralēli studēju augstskolā „Attīstība" – sociālo darbu. Esmu pabeigusi arī Rēzeknes Augstskolu, bet dzīve tā iegrozījās, ka nācās atkal studēt – tā teikt, mūžu dzīvo, mūžu mācies. Sociālā darbinieka ikdiena nav viegla. Bieži nākas sastapties ar daudzām negatīvām lietām, un skola ir tā, kas ļauj kaut uz kādu brīdi no tām atslēgties, lai gan tieši tur mēs mācāmies, kā risināt šīs sarežģītās problēmas.
Atpūsties un relaksēties ļoti labi palīdz arī dejošana. Nesen Mētrienā izveidojās jauniešu deju kolektīvs, un esmu viena no šī kolektīva dejotājām. Cik vien sevi atceros, vienmēr esmu dejojusi. Nevaru pasauli iedomāties bez mūzikas un mūziku bez dejas. Starp citu, mamma man stāstīja, ka viņa, mani gaidot, ir dejojusi dziesmu svētkos. Sanāk, ka esmu dejojusi jau pirms dzimšanas, mammas puncī. Nesen, meklējot dažādas tautas dejas internetā, man ļoti iepatikās deja ar nosaukumu „Cielaviņa". Izrādās, tieši šo deju mamma arī bija dejojusi…
Beidzamais gads manā dzīvē ir bijis ļoti īpašs – pasaulē nāca maza, mīļa krustmeitiņa, kas bieži ciemojas pie mums un dara ik dienu jautrāku un smieklu pilnu, esmu ieguvusi jaunu darbavietu un sākusi atkal studēt. Vārdu sakot, klāt nākuši vairāki jauni statusi – krustmātes, sociālā darbinieka un studenta, – īsos vārdos savas aktivitātes ieskicē Arita. Vaicāta par savu vārdu, viņa atzīst: – Mans vārds tiešām ir rets, taču, lai cik dīvaini liktos, laikā, kad mācījos Mētrienas pamatskolā, vienā klasē bijām veselas trīs Aritas. Bet savai mammai saku Lielu Paldies par man dāvāto vārdu. Man tas tiešām patīk!
Autore: BAIBA MIGLONE
Foto no personiskā arhīva