Olita ir samērā rets vārds. Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes informācijas, pavisam šodien vārdadienu svin 911 Olitu, un izrādās, ka ārpus Rīgas un Rīgas rajona bijušajā Madonas rajonā šī vārda īpašnieču ir visvairāk – 36. Ar vienu no viņām –
OLITU PAIDERI – tikāmies vārdadienas priekšvakarā. – Tas ir manas mammas izvēlēts vārds, starp citu, kad bija jāizvēlas vārds mazdēlam Mārcim, arī palikām pie mammas varianta. Viens no kritērijiem bija, lai vārds nav tik plaši izplatīts, – atceras Olita.
Nu jau 26 gadus Olita Paidere strādā apdrošināšanas firmā „Balta" par klientu apkalpošanas speciālisti. Taču pēc Madonas 1. vidusskolas absolvēšanas viņa izvēlējusies pārtikas tehnoloģes profesiju, beigusi Rīgas pārtikas rūpniecības tehnikumu. – Līdz dēla piedzimšanai strādāju Cesvaines sviesta un siera rūpnīcā. Tad, lai nebūtu jābraukā, tomēr izvēlējos darbu Madonā – brītiņu pastrādāju Madonas dzimtsarakstu nodaļā un tad – „Baltā". Esmu iepazinusi ļoti daudzus cilvēkus, šķiet, arī kontakts izveidojies tīri labs. Lai gan, ja tā padomā, man paticis gan darbs Cesvainē, gan dzimtsarakstos, gan te, „Baltā", – atzīst Olita, bet es klusībā nodomāju, ka īstenībā viss jau slēpjas cilvēka attieksmē pret uzticētajiem pienākumiem. Savukārt vaicāta, vai ar savu profesiju galīgi sarāvusi saites, Olita smejas, ka tā gluži neesot – vismaz sieru mājās pati sienot un, ja vajadzētu, droši vien varētu mēģināt arī strādāt šajā jomā – zināšanas jau nekur nav pazudušas.
Olita ilgus gadus ir dejojusi dažādos deju kolektīvos: – Mamma ar tēti dejoja, un arī mani sāka vest uz dejošanu jau no trim gadiem. Esmu skolotājas Rubenes audzēkne – dejojusi gan skolas laikā, gan vēlāk „Vidzemē", tad kopā ar vīru Imantu – vidējās paaudzes deju kolektīvā. Dejošana ir arī dēla Mārča aizraušanās – viņš gan pievērsies sporta dejām, dažādos konkursos piedalījies. Šobrīd gan no tādām fiziskām aktivitātēm man dejošanas vietā ir nūjošana, bet visvairāk laika paiet pie mājas – patīk ņemties pa dārzu, mājas apkārtnē. Nevaru vien sagaidīt pavasari. Tā man reizē tāda atslodze no darba un vaļasprieks. Dzīvē sanācis tā, ka gan dēls, gan vīrs ik pa brīdim ir darbos Īrijā un Anglijā, tad nu bieži vien ar mājas rūpēm jātiek galā vienai. Skumji jau tas ir, ka šeit pat uz vietas savā valstī tavs darbs nevienam nav vajadzīgs un jādodas peļņā prom no ģimenes, ierastās vides, – nosaka Olita. Bet, lai saruna tomēr nebūtu jābeidz uz tik skumīgas nots, Olita atgādina, ka priekšā taču Advents un Ziemassvētki: – Lai gaišs šis laiks ir jūsu mājās, par spīti visām likstām un nebūšanām!
Autore: BAIBA MIGLONE
Foto no personiskā arhīva