– Sanācis tā, ka novembrī vārdadiena ir ne tikai man, bet arī vīram Andrim. Viņam vārdadiena un dzimšanas diena ir vienā dienā, – smaidot saka ošupiete ANDA VASKA un atzīstas, ka nupat, 16. novembrī, arī viņai bijusi dzimšanas diena. Līdz ar to novembris Vasku ģimenei sanāk īsts svētku mēnesis.
Andas dzimtā puse ir Mārcienas pagasts. – Bērnībā bija daudz sapņu saistībā ar turpmāko profesiju, bet dzīvē viss sakārtojās nedaudz citādāk. Skolā biju vienīgā Anda. Kad mamma mani veda uz Madonu, uz aušanas pulciņu, tur gan mēs bijām kādas trīs vārdamāsas. Pēc pamatskolas beigšanas Mārcienā devos uz Ogres vidusskolu, kur bija pedagoģijas klases novirziens. Apguvu bērnudārza audzinātājas profesiju. Jau vasaras brīvlaikos strādāju bērnudārzos, un man tas ļoti patika, tādēļ pēc skolas beigšanas, protams, aizgāju strādāt savā profesijā. Māsīcas kāzās Ošupes pusē iepazinos ar savu vīru Andri, – stāsta Anda un piebilst, ka nu jau vairāk nekā 20 gadu viņas dzīve saistīta ar Ošupi. Sākumā ļoti grūti bijis pierast pie līdzenuma, bet nu jau esot iejutusies. – Kad izveidojām ģimeni, bija jāsāk domāt arī par darbu. Bet, tā kā dzīvoju kārtīgos laukos, iespēju, protams, nebija gandrīz nekādu. Taču man laikam vienmēr ir kaut kas stāvējis klāt. Tā kā pratu rokdarbus, atradu darbiņu Ošupes pamatskolā, mācīju meitenēm aust. Kad skolā piedāvāja mācīt jau nopietnākus mācību priekšmetus, sapratu, ka ir jāmācās tālāk, un iestājos Rēzeknes Augstskolā, kur apguvu sākumskolas, mājturības skolotājas profesiju. Tā kā patika zīmēt, apguvu arī vizuālo mākslu. Pēc Ošupes pamatskolas slēgšanas sāku strādāt Ošupes pagasta bāriņtiesā, bet nu jau vairāk nekā gadu – Madonas novada bāriņtiesā par bāriņtiesas locekli Ošupes pagastā. Darbs nav viegls, bet vai tad vispār ir tāds darbs, kas ir viegls? Es tādu darbu nepazīstu. Ir jāstrādā, un tad arī rodas gandarījums par paveikto, – uzskata Anda Vaska.
– Laiks skrien ļoti ātri, abi dēli jau izauguši – jaunākais, Armands, mācās Ogres Meža tehnikumā, bet vecākais, Juris, Jelgavā. Abi apgūst profesijas, kas saistītas ar tehniku. Viņi ir bijuši visos lauku darbos jau no bērna kājas, pat īpaši neskubināmi. Arī šobrīd, kad nedēļas nogalē sabrauc mājās, kā jau laukos, darbu netrūkst, jo ir arī saimniecība. Pamazām gribam attīstīt gaļas lopu audzēšanu, – stāsta Anda. Bet, jautāta par brīvo laiku, viņa atzīst, ka ar tiem brīvajiem brīžiem ir tā, kā ir: – Tomēr reizi nedēļā gan uzdziedu pagasta ansamblī „Harmonija". Nupat valsts svētku koncertā piedalījāmies. Tā ir tāda laba kopības izjūta. Vakaros paadu. Brīvdienās patīk nesteidzīgi virtuvē šo to garšīgu pagatavot. Rosīšanās un darbiņu pietiek, bet jāmāk tos visus sabalansēt.
Autore: BAIBA MIGLONE
OĻĢERTA SKUJAS foto