LAURA KAŅEPE ir no Cēsu puses.
– Madonā dzīvoju piecus gadus. Sanāca tā, ka sastapu savu lielo mīlestību un atceļoju uz Madonu. Šeit pabeidzu vidusskolu. Tagad studēju Rēzeknes Augstskolā vides dizainu. Jāmācās vēl divus gadus, – stāsta jaunā sieviete un atklāj, ka šī nebūt nav vienīgā mācību iestāde, kurā viņa šobrīd papildina savas zināšanas. – Pēc profesijas esmu manikīre. Pabeidzu kursus, sāku strādāt Madonā par nagu kopšanas speciālisti, modelēju gan gela, gan akrila nagus, veicu manikīru, pedikīru. Un pa šo laiku esmu sapratusi, ka gribu kaut ko vairāk. Nodibināju izglītības iestādi, kas specializējas nagu kopšanas speciālistu apmācībā. Aizgāju arī pati tālāk paaugstināt kvalifikāciju – mācīties pedagoģiju un izglītības iestādes vadību Profesionālās izglītības eksaminācijas centrā Rīgā. Mums ir filiāles Rēzeknē, Cēsīs un Daugavpilī. Esam domājuši arī par Madonu, bet, manuprāt, pilsētiņa ir pārāk maza un šeit būs grūti nokomplektēt mācību grupas. Mācības ilgst divarpus mēnešu. Arī pati braucu uz filiālēm un pasniedzu gan teorētiskās, gan praktiskās nodarbības, – ar sevi turpina iepazīstināt Laura, bet, kad vaicāju, vai nav par grūtu apvienot mācības abās skolās, darbu Madonā un vēl pasniedzējas darbu, uzņēmīgā jauniete enerģiski krata galvu: – Gribas mācīties un dzīvē kaut ko vairāk sasniegt, būt personībai. Gribas, lai bērni saka – tā ir mūsu foršā mamma!
Šobrīd Lauras un Igora dēliņam Alenam ir četri gadiņi. – Ģimene man nozīmē daudz. Brīvajā laikā atpūšamies visi kopīgi. Vedam dēlu uz zooloģisko dārzu, uz zirgu izjādēm utt.
Jautāta par to, kā viņa iejutusies Madonā, Laura atzīst, ka salīdzinājumā ar Cēsīm Madona vizuāli ir maziņa. – Man patīk, kā Cēsis vienmēr ir sapostas uz svētkiem. Jūtams, ka tās ir lielāks centrs. Arī Madonā ļoti jauki izskatās Saieta laukums, bet ar to arī viss aprobežojas. Patīkami, ka Madonā ir kur pastaigāties, atpūsties ar bērniem. Vienīgi ielas gan pašlaik ir katastrofālā stāvoklī, pēc ziemas vēl vairāk parādījies bedrīšu. Arī man gadījās vienā no tām nelaimīgi pārsist mašīnai riepu. Jācer, ka pēc iespējas drīzāk tās tomēr tiks sakārtotas. Vienmēr jau liekas, ka tur, kur mūsu nav, ir labāk, bet kopumā esmu šeit iedzīvojusies, ir izveidojies paziņu loks. Jūtos labi.
Laura ģimenē ir vienīgā meita. – Man ir trīs brāļi, viens – vecāks, divi – jaunāki. Vārdu man izvēlējusies vecmamma. Viņai ļoti šis vārds paticis. Arī man nav nekādu iebildumu. Vienīgi tas ir ne īpaši forši, ka šis vārds ir diezgan populārs. Arī es pati pazīstu vairākas Lauras, – atzīst jaunā sieviete, bet savām vārdamāsām vēl jauku pavasari, piepildīt savus sapņus un ieceres. – Lai izdodas viss iecerētais, bet tas jau daudzējādā ziņā no katra paša atkarīgs, cik liels gribasspēks.
Autore: BAIBA MIGLONE