– Par vārda izvēli man jāpateicas māsai Dzintrai, – atzīstas SAULCERĪTE KAMPE. – Māsa ir trīspadsmit gadu vecāka, viņai 20. decembrī ir dzimšanas diena, un, tā kā lielā māsa ļoti gribējusi, lai viņai ar mazo māsu būtu kopīgi svētki, man ticis šis vārds.
Bērnībā mums arī torte vienmēr uz pusēm tika garnēta. Taču pret vārdu man īpašu iebildumu nav, vienīgi – tāds pagarš. Skolas laikā gan bija visādi… Īpaši, kad par Raiņa daiļradi nācās mācīties, „Zelta zirgs" bija jālasa un tad klasesbiedriem bija, ar ko salīdzināt. Kas attiecas uz vārda garumu, mani tagadējie darbabiedri ir atraduši radošu piegājienu un, lai būtu īsāk, sauc mani par Sauli.
Lai gan Saulcerīte ir dzimusi Lubānā, beigusi Lubānas vidusskolu, teju vai puse mūža pavadīta Biksērē. – Kā iepazināmies ar Arti, apprecējāmies, tā arī pārnācu dzīvot uz Biksēri. Vienu brīdi arī strādāju Biksērē – veikalā, savukārt mana pirmā darbavieta ir Madonā, toreizējā tirdzniecības centra bērnu preču nodaļā, bet nu jau trešo gadu esmu operatore Madonas pasta nodaļā. Darbs ar cilvēkiem patīk, lai gan ir brīži, kad liekas – varbūt vieglāk būtu kaut kur vienai savā kabinetā strādāt.
Cilvēki bieži vien ir norūpējušies, saērcināti par notiekošo, bet var jau viņus saprast, ikdiena ir rūpju pilna, visas šīs pārmaiņas, negācijas. Es jau saku, ka mums nemaz nevajag TV ziņas skatīties, nākamajā dienā tāpat viss skaidrs. Bieži vien cilvēki grib izteikt savu viedokli par notiekošo, to, kas viņiem sāp. Pilsētnieki varbūt ir nedaudz atturīgāki, bet tagad sakarā ar to, ka laukos pasta nodaļām ir saīsināts darbalaiks, pie mums arvien biežāk iegriežas arī apkārtējo pagastu iedzīvotāji gan laikrakstus abonēt, gan kādu maksājumu nokārtot, un viņi labprāt grib parunāties arī par politiku. Un – kas man liekas ļoti zīmīgi – ja, piemēram, vēl pagājušogad tuvojošos Ziemassvētkos vēlēja labu veselību, veiksmi, izdošanos utt., tagad itin bieži atskan novēlējums, lai darbiņš saglabājas…
Saulcerītes un Arta ģimenē ir trīs dēli – Artūrs, Varis un Ilvars. – Un tā sagadījies, ka arī Ilvars ir dzimis 20. decembrī. Viņam šogad paliek 15. Un atkal mēs varam manu vārdadienu un viņa dzimšanas dienu kopā svinēt, kā kādreiz ar māsu… Bet vispār jau šis ir īpašs laiks ar tuvojošos svētku priekšnojautām. It sevišķi kādreiz, kad Ziemassvētkus oficiāli svinēt nebija ļauts – mums vienmēr mājās bija eglīte, arī dāvaniņas, – saka Saulcerīte.
Jautāta par novēlējumu Ziemassvētkos, viņa atceras kādreiz krustmātes rakstīto: „Ziemassvētku zvaigzne lai pār visiem mirdz, miers lai ir virs zemes un iekš katras sirds!" Bet miers sirdīs – tas visos laikos ir bijis tik svarīgi, arī šodien.
Autore: BAIBA MIGLONE