DACE RUDZĪTE ir dzimusi rīdziniece, bet nu jau 21 gadu par savu sauc Lubānu.
– Esmu augusi Rīgā, Pārdaugavā, mācījusies Zentas Ozolas Rīgas 5. vidusskolā, tagadējā Rīgas Valsts vācu ģimnāzijā. Jaukākās bērnības atmiņas saistās ar vasarām Aknīstē, pie vecvecākiem. Studēju Liepājas Pedagoģiskajā institūtā un toreiz pat īsti nezināju, kur tā Lubāna atrodas. Bet dzīvē jau nekad nevar zināt, kur ceļi aizvedīs, – atzīst Dace. – Tagad, pat uz dienu aizbraucot uz Rīgu, jau gribas atpakaļ. Ļoti novērtēju mieru, ko dod dzīve mazpilsētā, tās tuvums dabai. Sākumā nevarēju pierast pie līdzenuma, tagad par to esmu sajūsmā, šķiet, visa debess kā uz delnas. Negribētu dzīvot nekur citur, lepojos, ja Lubānas vārds izskan tālāk. Vienīgi žēl, ka jauniešu šeit paliek arvien mazāk.
Daces ģimenē ir trīs meitas – Elīna, Karlīna un Marta. – Un viņas ir mana lielākā bagātība. Diemžēl arī mūsu lielā māsa devusies darbu meklēt ārzemēs, ceram un gaidām, kad atgriezīsies Latvijā, – ar vieglu nopūtu nosaka Dace.
Viņas ikdiena aizrit Lubānas mākslas skolā un Lubānas vidusskolā, kur Dace māca vizuālo mākslu. – Esmu ļoti priecīga par darbu mākslas skolā, kur strādāju kopš tās dibināšanas, jo tā ir iespēja radoši izpausties, „paraut" līdzi bērnus un nu jau arī bariņu pieaugušo. Pašreiz esam aizrāvušies ar filcēšanu. Visu laiku perinu domu, ko un kā vēl varētu safilcēt. Darinām no filca ne vien cepures, čības un dažādas rotas, bet arī lellītes, zvēriņus, un, tā kā esmu beigusi animācijas kursus, ir tāda klusa doma uztaisīt animācijas filmiņu ar visiem šiem zvēriņiem un lellēm. Lelles (tikai citā tehnikā) ar bērniem gatavojām arī iepriekš. Savulaik Lubānā pat tika spēlēti Čehova viencēlieni, kurā galvenās lomas atveidoja mākslas skolas lelles. Tā kā esmu radošs cilvēks, galīgi nesadzīvoju ar ciparu pasauli. Ja strādātu lielveikala kasē, tas bankrotētu nedēļas laikā, – nosmej Dace.
Bet, kad ievaicājos par tuvojošos vārdadienu, Dace atzīstas, ka vārdadiena ir viņas mīļākie svētki, jo nav paredzami ne viesi, ne apsveikumi – visa diena pārsteigumu pilna. Un vispār pret savu vārdu viņai neesot nekādu iebildumu: – Man patīk, ka mūsu ir daudz! Visām Dacēm vārdadienā novēlu radošas domas!
Autore: BAIBA MIGLONE
Foto no personiskā arhīva