– Interesanti, ka mani vecāki jau krietni pirms manas nākšanas pasaulē bija izdomājuši, ka es būšu Una. Un, kad es viņiem vaicāju, kā tad būtu, ja piedzimtu dēls, viņi tikai smaidīja: „Mēs zinājām, ka mums būs meitiņa, vārdā Una", – sava vārda vēsturi atklāj UNA MIĶELSONE, atzīstot, ka citu vārdu sev pat iedomāties nevar.
– Šis ir samērā rets vārds, un man tas patīk. Atceros, kad mācījos skolā, biju vienīgā Una. Arī tagad īpaši daudz vārdamāsu nezinu (pēc PMLP datiem, Latvijā šobrīd ir 1260 Unu. – B. M.). Bez tam parasti tieši manā vārdadienā sākas pavasaris, bet dažas dienas iepriekš ir dzimšanas diena manam dēlam Kristapam, kam šogad ir īpaša jubileja – paliek 20 gadu.
Bet pati esmu Ērgļu meitene. Tur, tāpat kā abi mani brāļi Artis un Vilnis, esmu dzimusi, augusi un skolā gājusi. Arī pēc Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijas atgriezos Ērgļos, lai gan to tā īsti plānojusi nebiju. Mana pirmā darbavieta bija Ērgļu pašvaldība. Arī tagad, kad piemin Ērgļus, vienmēr it kā izslejos, jo tā ir un paliks mana dzimtā puse, ar ko lepojos, – atzīstas Una. – Pēc profesijas esmu ekonomiste. Pēc pārcelšanās uz Madonu vienu brīdi strādāju rajona padomē, bet nu jau vairāk nekā desmit gadu esmu saistīta ar apdrošināšanas jomu. Šobrīd esmu reģionālā apdrošināšanas brokere un pārstāvu apdrošināšanas brokeru sabiedrību „MMZ" Madonā. Pirms tam vadīju „Baltas" filiāli Madonā, tad Jelgavā, taču esmu atkal atgriezusies un nu jau četrus gadus dzīvoju Bērzaunes pusē. Esmu arī direktore SIA „Kālezers". Bez tam darbojos Bērzaunes luterāņu draudzē. Man ir uzticēti draudzes priekšnieces pienākumi. Neteiksim, ka pēc dabas esmu kāda īpaša aktīviste, dzīve man vienmēr ir piespēlējusi kaut kādas situācijas, kad ir jābūt aktīvai, – kad izsaku apbrīnu, kā pietiek laika un spēka visām šīm aktivitātēm, atteic Una, piebilstot, ka grūtos brīžos tieši ticība ir bijusi tā, kas palīdzējusi tikt tam visam pāri:
– Ticība un paļāvība, ka neesi viena arī tādos brīžos, kad šķiet – viss jūk un brūk, nenotiek tā, kā esi cerējis un plānojis. Tad es vienmēr atceros mācītāja Krista Kalniņa vārdus: „Iespējams, Dievam ir kāds cits nodoms attiecībā uz tevi", un, laikam ritot, izrādās – jā, tā tas arī ir…
Savukārt, kad taujāju, vai starp daudzajām nodarbēm atliek arī kāds brīvs brīdis atpūtai un kam tad tiek dota priekšroka, Una teic, ka ziemā tā neapšaubāmi ir slēpošana – gan distanču slēpošana, gan kalnu slēpošana: – Nupat šajās dienās ar vīru Ivaru pošamies uz Itālijas Dolomīta kalniem. Arī vasarā patīk paceļot, tomēr, gadiem ritot, esmu sapratusi, ka līdzsvaram vajadzīgs arī tas miers un klusums, ko dod mājas, it īpaši, ja tās, tā kā mums, ir laukos. Nē, tā nav dzimtas māja, bet tai ir īpaša aura, un tā ir tā vide, ko mēs paši ap sevi veidojam.
Autore: BAIBA MIGLONE
AGRA VECKALNIŅA foto