– Vārds ir abu vecāku izvēlēts, un tajā laikā tas manā dzimtajā Latgales pusē bija ļoti populārs, – sava vārda vēsturi atklāj JANĪNA BLEIDELE.
– Jāatzīst gan, ka mazai man tas ne sevišķi patika. Likās vecmodīgs, tāds, kas vairāk piederas pieaugušam cilvēkam, un līdz pat studiju laikam visi mani sauca par Janu. Bet tad kaut kā nāca apjausma, ka cilvēks piedod skaņu vārdam un nevis otrādi. Bez tam man patīk, ka tas norāda uz manām saknēm, uz manu latgalisko izcelsmi. Man ir arī divas jaunākas māsas – Iveta un Sandra.
Esmu dzimusi Lendžu pagastā. Sākumā mūsu pagastā bija maza skoliņa, un es tajā mācījos trīs gadus, pēc tam gadu gāju skolā kaimiņu – Bērzgales – pagastā. Tad Lendžos uzcēla jaunu skolu, un es atnācu atpakaļ. Vidusskolu pabeidzu Rēzeknē. Visus skolas gadus biju pārliecināta, ka būšu skolotāja, bet pašā beidzamajā gadā sabijos, ka diezin vai spēšu tikt galā. Pilsētas skolā skolēni bija tādi mazliet trakulīgi, klases lielas… Tā nu aizgāju uz Latvijas Universitāti, uz ekonomistiem, kaut arī tobrīd neko daudz par šo profesiju īsti nezināju. Skatījos, kur iestājeksāmenos bija tādi priekšmeti, kas man patika, bet īpaši savu izvēli nožēlojusi neesmu. Studiju gados iepazinos ar vīru Voldi, kas mācījās toreizējā Politehniskajā institūtā, un kopmītnes viņam bija turpat Teikā, blakus mūsējām. Pēc augstskolas beigšanas apprecējāmies, un es atnācu Voldim līdzi uz Madonu, jo viņam bija norīkojums uz „Sarkano staru". Un tā arī šaipusē esam palikuši. Kopš 1997. gada dzīvojam Bērzaunē, kur nopirkām savu māju, bet darbs visu laiku man bijis Madonā – sākumā Valsts ieņēmumu dienestā, tad vairumtirdzniecības bāzē „Kārums", bet kopš 1999. gada – „Starā" par grāmatvedi.
Taču pats svarīgākais dzīvē man ir ģimene. Liela nozīme ir arī skaistai, sakārtotai videi. Es izjūtu cieņu pret cilvēkiem, kam tas ir svarīgi un kas par to rūpējas. Mani burtiski tracina piemēslotas ceļmalas, meži. Arī tepat mūspusē, un pats skumjākais ir tas, ka neviens jau no citurienes nebrauc tās piemēslot – tie diemžēl esam mēs paši. Pati vienmēr esmu centusies kopt un iekārtot savas mājas apkārtni. Pēc saspringtas darbdienas man ir svarīgi būt saskarsmē ar dabu, parušināties pa dārzu. Pagājušajā ziemā, kamēr biju bērna kopšanas atvaļinājumā (Janīnas mazajai meitai Lāsmai šobrīd ir divi gadi, bet lielais dēls Dainis jau ir students. – B. M.), katru sestdienu braucu pie slavenās daiļdārznieces Gundegas Lināres uz kursiem un guvu daudz jaunu ierosmju. Vēl brīvajā laikā kopā ar draugiem, ar kuriem kopā turamies jau kopš studiju gadiem, ik vasaru patīk paceļot. Īpaši aizbraukt uz kalniem – Tatriem, Alpiem. Šobrīd vienīgi Lāsmiņas dēļ ir mazliet jāiepauzē, līdz meitiņa paaugsies, bet viss jau vēl priekšā.
Autore: BAIBA MIGLONE
Foto no personiskā arhīva