– Man jau bija vairāk nekā gadiņš, kad beidzot vecāki mani piereģistrēja, jo… nevarēja vien vienoties par vārdu. Tētis mani sauca pa Jolantu, bet mamma – par Valdu, taču galu galā kļuvu par Dairu. Tas ir mammas krustmātes dots vārds, kas bija atbraukusi ciemos un kārtīgi noaudzināja manus vecākus, sakot – kas tā par lietu, bērnam jau vairāk nekā gads, bet īsta vārda nav – viens sauc tā, otrs citādāk. Ņēma rokā kalendāru, sauca visus meiteņu vārdus pēc kārtas, līdz pie Dairas apstājās – ar šo vārdu abi bija mierā, – sava vārda vēsturi atklāj DAIRA DROZDOVA.
– Man pašai savs vārds patīk. Varbūt tad, kad mācījos skolā, likās tā jocīgi, ka nepazīstu nevienu ar šādu vārdu, bet tad televīzijā parādījās Daira Āboliņa, un es tā kā nomierinājos.
Esmu dzimusi Saulkrastos, bet tajā laikā, kad mani beidzot piereģistrēja, pārcēlāmies uz Krimuldu. Mācījos tagadējā Krimuldas vidusskolā, bet pēc 5. klases, laikam, lai izvairītos no klavierspēles (smejas), aizgāju draudzenei līdzi uz iestājeksāmeniem Murjāņos, uz kamaniņbraukšanu. Un – kā jau tas parasti notiek – es tiku, bet viņa ne. Man patika, trenējos toreiz kopā ar Ilutu Gaili. Diemžēl pēc četriem gadiem manai sportistes karjerai punktu pielika trauma, un vidusskolu es beidzu Siguldā. Pēc tam aizgāju mācīties uz Jelgavu, pēc specialitātes esmu grāmatvede ekonomiste. Bet allaž ir gribējies kaut ko vēl no jauna apgūt, un pirms pāris gadiem ieguvu arī pirmā līmeņa augstāko izglītību tiesību zinībās.
Kopš 1994. gada vasaras Drozdovu ģimene dzīvo Sarkaņu pagasta Doriņos: – Vīra Jura mammai, kas bija represēta, tika atdoti īpašumi, un, gadu no Krimuldas nobraukājuši, sapratām, ka jāpārceļas uz šejieni pavisam. Mums ir zemnieku saimniecība – 12 slaucamas govis. Tā ka sanāk visiem krietni rauties, jo galā tiekam paši saviem spēkiem. Bez tam es strādāju arī algotu darbu „Sports & Co" par galveno grāmatvedi. Īstenībā esam tāda netradicionāla ģimene – dzīvojam kopā trīs paaudzes. Arī Jura un mana mamma. Vecākā meita Māra gan jau studē Mākslas akadēmijā, bet Kristīne un Ilze vēl pie mums – mācās Madonas Valsts ģimnāzijas 12. un 10. klasē. Darba ir daudz, bet nevar teikt, ka esmu tajā ierakusies tā, ka neko citu neredzu. Reizi nedēļā dodos uz vokālā ansambļa mēģinājumiem. Dziedu jau no bērnudārza laikiem, lai gan sākumā skolā pat korī negribēja ņemt, jo brālim, redz, neesot dziedamās balss, un mani pat nepārbaudīja… Taču, kad sāku mācīties mūzikas skolā, dziedāju dažādos ansambļos, koros, piedalījos konkursos. Vēl man patīk grāmatas lasīt, taču laika tam tiešām ir maz. Bet, piemēram, „Bada spēļu" triloģijas tika izrautas pa četrām stundām katra grāmata… Šobrīd lasu Kisindžera „Diplomātiju", bet grāmata ir tik bieza, ka nezinu, kad to pieveikšu. Patīk arī paceļot, mēģinām reizi pa reizei kaut kur uz pāris dienām izrauties – vairāk gan nesanāk, – atzīst Daira.
Autore: BAIBA MIGLONE
Foto no personiskā arhīva