– Manī joprojām ir saglabājusies ilūzija, ka dzimtā puse un manas bērnības baltā skola ir tā mana laimes zeme… – sarunā atzīstas bērzauniete DAINA BRIEDE.
– Mani vecāki ir no šīs puses, un arī es esmu te palikusi. Vien mācību laikā 9 gadus biju projām Rēzeknē, kur vispirms beidzu pedagoģisko skolu, pēc tam Rēzeknes Augstskolu. Esmu latviešu valodas un literatūras skolotāja. Pagājušajā gadā ieguvu vēl otru – logopēda – specialitāti. Sākumā Bērzaunes pamatskolā gan brīvas vietas nebija, taču, tā kā man ģimenes apstākļu dēļ vajadzēja darbu tuvāk mājām, vienubrīd… pat cepu bulciņas tepat Sauleskalnā, līdz atbrīvojās vieta dzimtajā skoliņā. Šajā kolektīvā jūtos ļoti labi. Esmu bijusi arī klases audzinātāja un droši vien bērnu atmiņās palikusi kā ļoti stingra un prasīga skolotāja… Pagājušajā gadā mani devītie aizgāja dzīvē, un šobrīd man ir neliela atelpa.
Kad ievaicājos, kas saista skolotāja profesijā, Daina teic, ka tas ir radošums: – Nav divu vienādu darba dienu, nav vienādu stundu, un bērni īstenībā paši ir kā skolotāji, jo viņi piedāvā tādas situācijas, kurās man arī ir jāaug līdzi. Jāņem vērā bērnu intereses, arī mācot konkrēto priekšmetu. Tas viss neļauj pašam iesūnot, tāpēc darbs skolā man sniedz gandarījumu.
Te, Bērzaunē, ir arī mana ģimene, pašiem sava māja. Kopš bērnības esmu dzīvojusi dzīvoklī, tāpēc sākumā likās, ka negribas uzņemties to atbildību, ko prasa māja, bet tagad savu dzīvi nevaru citādāk iedomāties – ir gan savs dārziņš, gan puķu dobītes, gan dažādi stādījumi (tapuši, sadarbojoties ar Aiju Kaškuri), garšaugi, konservēšanai izaug ogas un augļi. Tas gan paņem daudz, taču laika pietiek arī adīšanai, lasīšanai – ar to gan ir tā, ka labāk pārlasu klasiku, nevis iegrābjos kādā pārmodernā lasāmvielā. Dziedu Kalsnavas sieviešu korī „Silvita".
Ģimenē mums ar vīru Kasparu aug divi bērni. Alīna mācās mūsu skolas 5. klasē un apgūst arī klavieru un klarnetes spēli mūzikas skolā, apmeklē mākslas pulciņu Sauleskalnā. Meita ir ļoti aktīva, un arī mazais brālis Rūdolfs, kam ir seši gadi, neko neatpaliek. Viņa lielā aizraušanās pagaidām ir hokejs.
Abi ar vīru esam auguši kuplās ģimenēs – man ir divas māsas un divi brāļi, bet Kaspars ir no astoņu bērnu ģimenes. Es esmu trešais bērns un, kā smejos, tētim trešā vilšanās, jo gaidītā dēla vietā atkal piedzima meita, tāpēc viņš vārda izvēlē īpaši nepiedalījās, tas ir mammas izraudzīts. Taču… tieši ar tēti mums sanāca labāka saskaņa, viņš bija liels grāmatu lasītājs, un man daudzreiz dzīvē ir noderējusi viņa erudīcija.
Autore: BAIBA MIGLONE
Foto no personiskā arhīva