– Esmu praulēniete jau trešajā paaudzē. Visi mani tuvākie radi te dzīvo, – tiekoties ne bez lepnuma atzīst ANDA BĒRZIŅA.
– Dzimusi gan esmu Viesītē, bet uz Praulienu atnācām, kad man bija 5 gadi. Nekad arī nav gribējies kaut kur no šejienes doties prom. Vēl gan man tāda sapņu vietiņa ir Cesvaine, jo tur esmu vidusskolā mācījusies. Pēc vidusskolas pabeidzu Rīgas Paula Stradiņa 2. medicīnas skolu, bet tobrīd Madonā feldšeru laborantu nevajadzēja. Līdz ar to pusgadu bija tāds pārtraukums, un pēc tam es sāku strādāt Madonas rajona tiesā par sekretāri, kur nu jau esmu nostrādājusi 16 gadu. Man ir ļoti veicies ar kolektīvu. Tiesas priekšsēdētājs vienmēr atbalsta, kolēģi ir ļoti saprotoši. Tā ka es nemaz nenožēloju, ka netiku strādāt profesijā. Drīzākajā laikā atsākšu arī studijas Rēzeknes Augstskolā juristos, jo tikko šonedēļ esmu atgriezusies darbā pēc bērna kopšanas atvaļinājuma.
Mazajam Otto šobrīd ir tikai gads un 8 mēneši, bet lielākajam Bērziņu dēlam -13. – Mēs esam tāda īsti latviska ģimene – tētis ir Jānis, vecākais dēls – Pēteris, jaunākais – Otto. Vārdi bērniem nav izvēlēti nejauši – vecākajam dēlam tas dots par godu abiem vectēviem, savukārt Otto bija abu vectēvu tuvi draugi. Bet man vārdu deva tētis. Tas saistās ar kādu notikumu, kas viņam dziļi iespiedies atmiņā. Mazs būdams, viņš izkritis no šūpolēm un stipri sasities. Pārējie bērni sākuši smieties, vienīgi vecākās māsas draudzene Anda pienākusi un kārtīgi viņu sažēlojusi. No tā laika viņam šī meitene ļoti iepatikusies, un vēlāk klusībā nodomājis: ja viņam būs ģimene un pirmais bērns būs meita, tad dos viņai vārdu Anda, un tā arī noticis. Man vēl ir māsa Aija un divi brāļi – Jānis un Andris, – stāsta Anda.
Kad ievaicājos par brīvo laiku, Anda atzīst, ka visas rūpes šobrīd tiek veltītas ģimenei, mazajam Otto, bet tieši viņš ir tas, kas visiem dod arī lielāko prieku un dzīvei piešķir pavisam citu garšu. – Es katrai ģimenei novēlētu tādu mazu žiperi mājās. Tad ir pilnīgi citas domas, un viss sliktais aizpeld prom. Tas arī disciplinē un dod spēku, – atzīst Anda. Savs laiks tomēr tiek atlicināts arī Praulienas amatierteātrim, ko vada Vija Miška. – Teātri ar maziem pārtraukumiem spēlēju jau gadus 14. Arī šobrīd man ir neliela loma jaunajā iestudējumā Jaunsudrabiņa lugā „Ansis Auns". Teātris man ir tāda izraušanās no mājas reizi nedēļā, lai gan šajā sezonā mums iznāca daudz kur paviesoties – bijām Suntažos, tepat vairākos novada pagastos. Vīru vairāk saista sportiskas aktivitātes – viņš skrien, peld, ar riteni brauc. Vecākais dēls dejo deju kolektīvā. Daudz visiem arī kopīgu darbiņu pie mājas. Pa šiem gadiem ir izveidojušās arī savas tradīcijas – piemēram, jau vairākus gadus saullēktu Jāņos sagaidām pie jūras ar teltīm. Tas viss ģimeni tikai stiprina, – ir pārliecināta Anda.
Autore: BAIBA MIGLONE
Foto no personiskā arhīva