– Es gan pēc visiem dokumentiem esmu Intis. Kaut kā pie reģistrācijas tas viens burtiņš iesprucis un tā arī palicis. Cik zinu, vārds man dots par godu tēva draugam Intam, un arī vārdadienu svinu 12. jūlijā, taču reizēm mani sveic arī 22. maijā, kad ir vārdadiena tiem, kuru vārdi kalendārā nav ierakstīti, – ar sava vārda vēsturi iepazīstina INTIS KURZEMNIEKS un piebilst, ka neesot vienīgais ģimenē, kam vārds īsti neatbilst kalendārā rakstītajam – mamma, piemēram, esot Ilzīte, nevis Ilze.
Dzimtās mājas Intim ir Liezēres pagastā gandrīz pie pašas robežas ar Vecpiebalgu Klētskalna pakājē. Kalns atrodas viņu īpašumā, un, kā Intis zina stāstīt, tas paceļas 269 metrus virs jūras līmeņa. Kādreiz tā skaitījusies pirmā augstākā apdzīvotā vieta Latvijā. Šobrīd mājas saucas „Klētskalni Celmi", bet pašām pirmajām, vēl vectēva celtajām, nosaukums bijis „Celmi". – Tad nu salikām abus nosaukumus kopā, lai to vēsture nepazūd, – teic Intis un atklāj, ka viņam ar lauku īpašumu saistās daudzas nākotnes ieceres. Pats, kādu brītiņu padzīvojis pilsētā, sapratis, ka īstā vieta tomēr ir laukos. – Pēc profesijas esmu celtnieks. 10 gadus nostrādāju celtniecībā kā individuālais komersants un pirms diviem gadiem kopā ar otru kompanjonu izveidojām savu firmu „Klētskalni". Šobrīd gan celtniekiem ir grūti laiki, jāmeklē objekti vai pa visu Latviju. Arī darbu apjoms samazinājies, pagājušajā gadā nodarbinājām ap 30 strādājošo, tagad tikai 5-6. Patlaban strādājam Alūksnes pusē, veicam Bejas kultūras nama renovāciju. Ir vēl daži objekti, bet vispār – situācija smaga. Piedevām vēl kredītsaistības par iegādāto tehniku, tomēr kaut kā jācīnās, – šķiet, Intis optimismu par spīti grūtajiem laikiem nav zaudējis.
Kas attiecas uz jau pieminētajām iecerēm, viņam esot nodoms savā saimniecībā nodarboties ar tūrismu. – Pamazām labiekārtoju apkārtni. Pirms trim gadiem izrakām pirmo zivju dīķi vairāk nekā hektāra platībā, Nagļos pirktie zivju mazuļi jau ir paaugušies, un drīz varēs laist makšķerniekus izmēģināt laimi. Padomā ir uzbūvēt pirtiņu, kokmateriāla pašu mežā pietiek. Ir arī iecere meža maliņā uzcelt zvejas būdiņas, lai tiem, kas vēlētos šeit padzīvot ilgāk, būtu iespēja pārnakšņot. Vide šeit ir brīnišķīga, arī kalna tuvums rada īpašu noskaņu. Man vakaros brīvākā brīdī patīk pamakšķerēt – tā ir fantastiska sajūta: ūdens, klusums un nedaudz makšķernieka azarta. Bet, lai varētu uzņemt atpūsties gribētājus, vēl daudz darāmā un, protams, arī finanses vajadzīgas. Pagaidām viss paveikts pašu spēkiem, dažreiz palīgos atbrauc abi brāļi Aldis un Zintis. Arī sieviņa Ginta vienmēr ir blakus. Mums gan tagad īpašas rūpes prasa mazā Evelīna, kurai tik tikko palika trīs nedēļas. Mēs esam cīnītāji un, neraugoties ne uz kādām grūtībām, tik vienkārši plinti krūmos mest netaisāmies, – ir pārliecināts Intis.
Autors: BAIBA MIGLONE
AGRA VECKALNIŅA foto