Kā rāda PMLP apkopotā statistika, šonedēļ vispopulārākais no sieviešu vārdiem ir Margarita (3742). Arī mūspusē šis vārds nav nemaz tik reti sastopams. Šoreiz saruna ar Praulienas pamatskolas latviešu valodas un literatūras skolotāju MARGARITU ŠĶĒLI.
– Esmu dzimusi Varakļānos, bet visa mana bērnība ir pagājusi Cesvaines pusē. Te joprojām dzīvo mana mammīte, un te paiet manas vasaras. Pēc Liepājas Pedagoģiskā institūta beigšanas atgriezos dzimtajā rajonā un tā arī visus šos gadus mācu latviešu valodu un literatūru 5.- 9. klasēm. Šobrīd strādāju Praulienas skolā un te esmu izvadījusi dzīvē jau trīs izlaiduma klases. Ļoti priecājos un lepojos ar saviem audzēkņiem. Daudzi no viņiem ir ieguvuši augstāko izglītību. Vienīgi sirds sāp par tiem, kam nācies doties strādāt uz ārzemēm, bet tāda šobrīd ir situācija. Es gan vienmēr rosinu, ka vajag tomēr ar laiku atgriezties atpakaļ. Un prieks, ka daudzi no viņiem ir pārliecināti: lai nu kā – viņi atgriezīsies, jo, kā man teica viens no maniem bijušajiem audzēkņiem Raivis, Latvijā taču pat gaiss ir citādāks.
– Darbs skolā nav viegls, bet ir gandarījums par paveikto. It sevišķi reizēs, kad kāds no bijušajiem audzēkņiem pasaka: paldies, skolotāj, par stingrību, man tagad ir tik labas atzīmes. Bet neviens darbs nav bez garozas, – Margarita izvēlēto dzīvesceļu nav nožēlojusi.
Kad uzjautāju par vārdu, Margarita stāsta, ka savulaik saimniecei Latgalē, pie kuras mamma jaunībā strādājusi, piedzimusi meita, ko viņa ļoti gribējusi nosaukt par Margaritu, tomēr viņu atrunājuši. Tad mamma nodomājusi, ja viņai pašai kādreiz būs meitiņa, vārds būs Margarita. – Cik zinu, viens no šī vārda tulkojumiem ir jūras pērle, taču es vairāk domāju, ka vārds man uzliek tos pienākumus, kas ir cietēju un grūtdieņu aizbildnei Svētajai Margaritai. Arī man visa dzīve ir aizgājusi, rūpējoties par veciem un slimiem, palīdzot bērniem, kam nav vecāku. Man ir divas audžumeitiņas: Lindiņa, par kuru rūpējos neilgu laiku, tagad studē medicīnu, bet lielā meita Ilze dzīvo Rīgā, un šobrīd pie manis ir mazmeitiņa Alise. Gatavojamies abas skolai, iepazīstam burtiņus, lasām pasakas, lauku darbiņus mācāmies. Šodien abas gājām uz pļavu, es viņai mācīju pazīt ārstniecības augus. Man laukos ļoti patīk. Vienīgi zeme šaipusē akmeņaina un šovasar nepārtraukti jālaista, lai kaut kas izaugtu. Man ļoti patīk puķes, gribētos vai visu pasauli savā dārzā sastādīt.
Ziemā savukārt lielāko tiesu paņem darbs skolā, brīvajā laikā grāmatu lasīšana – gan darbam, gan sirdsmieram – un, kā jau visām sievietēm, adīšana. Gribētos paceļot, bet šim vaļaspriekam vairs neatliek nedz laika, nedz līdzekļu, – atzīst vārdadienas gaviļniece.
Autore: BAIBA MIGLONE
FOTO no personiskā arhīva