Vēžošana Latvijā ir kļuvusi par iecienītu atpūtas veidu un tradīcijām bagātu nodarbi, kas apvieno dabas baudīšanu ar kulināro mantojumu. Tomēr pēdējos gados pieaugusi interese un satraukums par invazīvām vēžu sugām, īpaši signālvēzi (Pacifastacus leniusculus), kas strauji izplatās Latvijas ūdenstilpēs.
Tas sastopams gan upju straujtecēs, gan lēni tekošos posmos, arī ezeros.
Signālvēzis ir viena no trim invazīvākajām vēžu sugām Eiropā – suga sastopama 27 Eiropas valstīs un reģionos. Latvijā tas ievests apzināti 20. gadsimta beigās, lai saimnieciska izdevīguma vārdā uzlabotu vietējo vēžu krājumu, kas strauji samazinājās vēžu mēra ietekmē.
Signālvēzis ir izturīgs pret dažādiem negatīviem vides apstākļiem un slimībām, tostarp vēžu mēri, ko tas pats var pārnēsāt. Tas ieņem to pašu ekoloģisko nišu, ko vietējais platspīļu vēzis (aizsargājama suga), ātri vairojas un izkonkurē gan platspīļu vēzi, gan citas vēžu sugas. Piemēram, Primmas ezerā, kur tika ielaists signālvēzis, vietējā platspīļu vēža populācija ir izzudusi.
Cīņa pret signālvēzi ir sarežģīta un prasa integrētu pieeju. Lai kontrolētu šīs invazīvās sugas izplatību, ir nepieciešama koordinēta rīcība, kas ietver sabiedrības izglītošanu, stingru kontroles pasākumu ieviešanu un regulāru monitoringu. Ļoti svarīga ir sabiedrības līdzdalība, jo signālvēža izplatību var ierobežot, ievērojot noteiktus piesardzības pasākumus, piemēram, nelietojot signālvēžu ķeršanai izmantotos zvejas rīkus ūdenstilpēs, kurās dzīvo platspīļu vēzis. Tāpat nevajadzētu pieļaut šo vēžu pārvietošanu starp ūdenstilpēm.
Viena no izplatītākajām metodēm ir vēžu ķeršana ar krītiņu – Latvijā tā ir tradīcijām bagāta nodarbe. Ķeršana ar vēžošanas krītiņu nozīmē krītiņa vidū piestiprināt aromātisku ēsmu, piemēram, svaigu vai viegli pūdētu gaļu (aknas) vai zivi, bet pašu krītiņu iesiet striķī, ko piestiprina pie kāta. Krītiņu ievieto ūdenī un regulāri (1-2 reizes stundā) pārbauda, izceļot no ūdens un nolasot vēžus, kas tajā iekļuvuši baroties. Cita metode – lasīt ar rokām, staigājot pa ūdenstilpi tās seklākajās daļās un uzlasot redzamos vēžus. Šo vēzi labāk ņemt no aizmugures, jo tas spēj spīles pacelt 90 grādu leņķī un sāpīgi iekampt rokā. Var pievilināt arī ar zivīm vai gaļu. Parasti vēži ir aktīvi naktī. Labākie mēneši šīs sugas ķeršanai ir jūlijs un augusts.
Vēžus var ķert tikai makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumos norādītajās vietās vai licencētajās vēžošanas vietās, iegādājoties speciālu vēžošanas licenci. Jābūt arī derīgai makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens mednieka kartei. Ar noteikumiem var iepazīties https://likumi.lv/ta/id/279205-makskeresanas-vezosanas-un-zemudens-medibu-noteikumi.
Savukārt novērojumus var iesniegt divos veidos – vietnē www.invazīvs.lv un mobilajā lietotnē "Survey123", kurā nepieciešams uzstādīt ziņošanas anketas pirms došanās dabā.
01.07.2025.