Valsts vides dienests vērš uzmanību — vietās, kur Latvijas ūdenstilpēs ziemas laikā izveidojusies bieza ledus un sniega kārta, sākoties siltākam laikam, var tikt novērota zivju slāpšana.
Parasti zivju slāpšana tiek novērota februārī un martā. Lai tā nenotiku, ir ieteicams izveidot āliņģus vai mazākās ūdenstilpēs, kā, piemēram, dīķos, veikt ūdens aerāciju, bagātinot tos ar gaisu. Speciālisti iesaka aerāciju veikt savlaicīgi, vēlams jau janvārī, pirms sāk novērot slāpstošas vai beigtas zivis.
Visvairāk no skābekļa bada zivis cieš seklās un aizaugušās ūdenstilpēs ar lēnu ūdens apmaiņu, kur, sadaloties ūdens augiem, tiek patērēts ūdenī esošais skābeklis. Zem ledus un sniega segas nenotiek ūdens atjaunošanās, skābekļa uzņemšana no atmosfēras ir apstājusies. Ezera vai dīķa vienīgās skābekļa rezerves ir tās, kas tajā uzkrājušās pirms ledus segas izveidošanās.
Zivis ūdenī ar nepietiekamu skābekļa koncentrāciju iet bojā. Visjutīgākās pret samazinātu skābekļa daudzumu ir lašveidīgās zivis – sīgas, repši, kā arī plēsīgās zivis – zandarti un līdakas. Pie āliņģiem koncentrējas skābekli alkstošas zivis, sevišķi līdakas un asari, kur tās kā viegli iegūstamu lomu var iegūt maluzvejnieki. VVD brīdina, ka šāda zivju ieguve ir nelikumīga.
23.01.2024.