Cesvaine ziemā
Madonas novada ezeri un lauki
Cesvaines pils
Meža taka Madonas apkārtnē
Baltie loki Madonas parkā
Reklāma — × 150 px

Lai zivs ķertos, tā jāpiebaro

AGRITA NUSBAUMA-KOVAĻEVSKA

Autors • 11.07.2023.

Lai zivs ķertos, tā jāpiebaro
Burtu lielums

Visiem zināms, ka, lai zivi noķertu, nepieciešams kaut ko likt uz āķa. Tārpi, kukurūza, mīkla ir tikai neliela daļa, ko makšķernieki izmanto ēsmai. Tomēr, lai noķertu kādu karpu, plaudi, līni vai citu miermīlīgo zivi, nepieciešams parūpēties par piebarojumu, lai zivs zinātu, ka tiek gaidīta.

Copes veikalu plauktos piedāvājums ir tik plašs, ka var pat apjukt barības izvēlē. Cik makšķernieku, tik viedokļu par piebarojumu un katram savas receptes, kā pievilināt zivis, lai gūtu lielo lomu.
Lielākoties gan makšķernieki par pamatu izvēlas veikalos nopērkamo barību, bet pirms copes to papildina ar dažādām, speciāli šim mērķim paredzētām piedevām.
Edvīns Līvmanis ir copmanis ar daudzu gadu pieredzi. Viņam vienlīdz patīk makšķerēt gan vasarā, gan ziemā. Edvīns teic, ka cope ir vesela zinātne un katra reize ir eksperimentiem piepildīta.
– Atrast pareizo piebarojumu, lai noķertu zivi, ir māksla. Tas ir ļoti atbildīgs process un nav teikts, ka karpa vai jebkura cita zivs patiešām arī tiks noķerta. Ļoti daudz ir atkarīgs no laikapstākļiem, diennakts daļas, atmosfēras spiediena. Zivis jebkuras pārmaiņas dabā izjūt citādāk. Barība un ēsma ir tikai viens no faktoriem, kas var garantēt lomu, – pieredzē dalās Edvīns.
Makšķernieks pastāsta, ka līnim patīk marcipāna aromāts, plaudim savukārt – zemeņu aromāts.
– Vasaras zvejā es izmantoju visus aromātus, kas ir saldi. Šķiet, ka tie zivīm ir īpaši tīkami. Zvejojot daudzu gadu garumā esmu secinājis – ja grib noķert plaudi, karpu, tad vajag rupjas konsistences barību. Ja kārtīgi papēta barības veikalos – tiešām katrai barībai ir sava konsistence, un brekšu barība ir rupja, – iezīmē makšķernieks. – Tā kā man pašam ļoti patīk eksperimentēt, daudz sekoju pieredzējušiem makšķerniekiem sociālajos tīklos, kur pētu viņu ieteikumus, pieredzi un pats arī izmēģinu. Mans pēdējais atklājums – ja grib noķert līni, barībai jāpievieno biezpiens. Tiesa, nederēs kurš katrs, ir nepieciešams graudains biezpiens. Tāpat pieturos pie ieteikuma, ka barībai jāpievieno tas, kas tiks likts uz āķa. Piemēram, ja uz āķa esmu ieplānojis likt kukurūzu, to iemaisu arī barībā. Karpai garšo kartupelis. Arī to ir jāmāk pareizi izvārīt. Tas nedrīkst būt pārāk mīksts, tāpat arī pārāk ciets. No brīža, kad katliņā kartupeļi sāk vārīties, cītīgi jāseko līdzi. Savukārt plaudim garšo putraimi. Tos savāra putrā un var likt gan uz āķa (ja ir pareiza konsistence), gan barotavās, veidot bumbas un mest uz grunts vai papildināt ar citu piebarojumu. Jāatceras, ka jebkurai barībai, kas paredzēta mešanai ūdenstilpē, jābūt lipīgai, lai pēc iespējas ilgāk tā stāvētu uz grunts.
Edvīns iesaka: – Vasarā barībai pievienoju spilgtas krāsas krikumus. Piemēram, ir jau nopērkama barība, kam tādi ir pievienoti, bet ir arī speciālas spilgtas krāsas barības piedevas. Krāsas ir dažādas, un tikpat dažādi ir arī pieejamie aromāti. Savukārt vēsajos gadalaikos, lai barību padarītu tumšāku, iespējams tai pievienot speciālu krāsu vai arī paņemt kādu sauju zemes no kurmja rakuma un visu kārtīgi samaisīt.
Barībai mēdzu pievienot dažādas sastāvdaļas. Viena no tām ir arī kaņepes – pieejamas gan veselas, svaigas maltas, gan grauzdētas maltas. Tā ir piedeva, kas lielākos vai mazākos daudzumos ir praktiski visās barībās, turklāt kaņepes jebkurā sagatavošanas stadijā strādā citādi. Veseli graudi dod vienu efektu, malti jau pavisam citu, grauzdēti malti vēl citu efektu, tomēr jāatceras, ka garšīgs ēdiens ir tāds, kurā viss ir ar mēru.
Konservēta kukurūza ir lieliska ēsma un barības piedeva pamatā karpu copē, bet nelielos daudzumos kā barības piedeva strādā arī brekšu, līņu un karūsu copē, retāk arī kā raudu barību piedeva. Kā ēsma konservētā kukurūza dod ļoti labu efektu daudzu zivju copē, īpaši aktuāla tā ir siltajos mēnešos – no maija līdz septembrim/oktobrim.
Makšķernieki ir iecienījuši dažādus aromatizētājus. Sausajiem aromatizētājiem ir divi uzdevumi: pirmais – papildus aromatizēt barību, sevišķi aktuāli tas ir paštaisītajām vai vienkāršākajām, lētākajām barībām, un otrs – laba līmeņa barību izmantošanas gadījumā (kad tām pietiek sava aromāta) tas ir pirmais uzdevums – aktivizēt zivis, rosināt to ēstgribu. Savukārt aromatizatori, kas ir kā sīrupi, ir šķidrā barības piedeva, kuras pamatuzdevums ir saturēt jeb salīmēt barību.

12.07.2023.

Atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku

Abonē eStars.lv un lasi vairāk

Ar digitālo abonementu no 1,99 €/mēn. tu piekļūsti visiem portāla eStars.lv rakstiem. Vēlies vairāk? Izvēlies E-avīzi vai drukāto laikrakstu.

Pievienojies sarunai

Pievieno komentāru

Komentēt vari arī anonīmi — pietiek norādīt vārdu.

Reklāma — × 150 px