Jānim Svilim makšķerēšana ir sirdslieta, un katrā brīvā brīdī labprāt dodas copēt. Šis gads bijis īpaši veiksmīgs, jo noķerts personīgais rekords — 20 kilogramus smags sams.
– Visu mūžu makšķerēšana ir bijis mans vaļasprieks. Brīvos brīžus labprāt pavadu copējot. Zvejā dodos visos gadalaikos, bet ziemā tomēr biežāk. Katru sestdienu un svētdienu tad braucu uz Peipusu. Tā patiesi ir copmaņu iecienīta ūdenskrātuve, un tur patiešām arī var gūt lielu lomu. Gluži pretēji ir pie mums Latvijā. Ziemā loms ir ļoti niecīgs. Kamēr Peipuss vēl nav aizsalis, bet mums jau ir pirmais ledus, zivis var sazvejot daudz, bet vēlāk nekā, – iezīmē Jānis Svilis. – Peipusā ķeras raudas un asari, nekā cita īpaši tur nav. Zivju izmēri ir dažādi. Pieredze ir visāda, vienu gadu ķērās lielas zivis, citu – pavisam mazas. Nav prognozējams neviens gads, neviena cope. Iecienīta ir arī Emajegi, bet es gan pats tur nebraucu. Copmaņu tur ir daudz, vietas maz. Ziemā uz Peipusa ir plašumi un visiem vietas pietiek.
Jautājot, vai patiešām tās zivis ir to vērtas, lai ziemā saltu uz ledus, Jānis kliedē visas bažas: – Viss attīstās. Ziemā nepavisam nav auksti, ja ir atbilstošs ekipējums. Makšķernieki izmanto teltis, ar bundžas un sveces palīdzību var izveidot krāsniņu, kas dos pietiekami daudz siltuma, lai nesaltu rokas. Lielās zivis, piemēram, līdakas, var ķert, nenovelkot cimdus.
Jānis Svilis iecienījis vairākas ūdenstilpes arī Latvijā.
– Visbiežāk dodos uz Daugavu vai Ineša ezeru. Citreiz kopā ar vecāko dēlu uz Burtnieka ezeru. Šogad cope gan ir tāda neierasta. Zivis nemaz tik aktīvi neķeras. To varētu skaidrot ar ūdens temperatūru. Vasarā citviet bija pat 27 grādi, kas zivīm ir par daudz. Vakar biju Daugavā, joprojām ūdens ir silts – 19 grādi, lai gan citus gadus ūdens šajā laikā ir jau ļoti vēss, – pastāsta makšķernieks. – Esmu novērojis, ka arī zivju skaits samazinās. Pirms aptuveni 10 gadiem Ineša ezerā ķēru 4-6 kg smagas līdakas, pēdējā laikā – tikai mazās. Protams, to var ietekmēt dažādi faktori, piemēram, putni, makšķernieku kļuvis vairāk, arī ūdenstilpes nepapildināšana ar zivju mazuļiem. Kad pats aktīvi sāku makšķerēt Inesī, sapratu, ka nevaru tikai vilkt zivis, fonds ir arī jāpapildina. Ielaidu 700 līdaku mazuļus. Laikam tās ir izaugušas un izķertas, bet jaunas neviens nelaiž. Tāda problēma diemžēl ir daudzviet.
Uz jautājumu, kuras zivis tiek vestas mājās, Jānis atbild: – Mājās netiek vestas tās zivis, kas ir zemmēra vai attiecīgajā periodā tās nedrīkst paturēt lomā. Šobrīd ļoti populāri ir zivis noķert un palaist. Es uzskatu, ka tā ir zivju spīdzināšana. Mēģinot izņemt āķi, nereti zivs tiek traumēta. Tādu atlaižot, ne vienmēr zivs izdzīvo. Piemēram, mana pieredze rāda, ka zandarts, pat ja netiek satraumēts, atlaižot tāpat nomirst. Manuprāt, labāk tomēr lomu paturēt.
Šīs vasaras rekords
Jānis Svils makšķerē jau daudzus gadus, bet tikai aizvadītajā gadā tā nopietnāk pievērsās samu copei. Tas vainagojās ar 10 kg smagu samu, bet šogad augustā tika noķerts uz pusi smagāks sams.
– Līdz tam ik pa laikam biju kādu samu noķēris, bet aizvadītā gada 21. augustā palaimējās noķert 10 kg smagu samu. Tieši 21. augustā, bet jau šogad, noķēru 20 kg smagu samu. Sams ir gudra zivs, un tik vienkārši nemaz nav viņu noķert. Tomēr nepieciešams zināt arī īstās vietas, – iezīmē Jānis Svilis. – Šo samu noķēru velcējot. Sami labāk ņem, kad tiek palaista straume. Šobrīd HES ir nolaists ūdens, līmeni pakāpeniski ceļ uz augšu. Ja nav straumes, sams nav nasks uz barošanos. Tas gan attiecas arī uz citām zivīm. Tomēr, lai gūtu lomu, svarīgi ir zināt, ko tu dari. Sams, manuprāt, ir visgaršīgākais no zivīm. Saka jau, ka šāda izmēra sams ir sīksts, bet nepavisam tā nav. Lai gan es pats zivis neēdu, tās ļoti garšo manai sievai. Arī sams tika pagatavots dažādos veidos, un pat joprojām gabali ir novietoti saldētavā. Tik lielu zivi nemaz nav iespējams uzreiz noēst.
26.09.2023.