Latvijā beidzot mūs ir sasniedzis siltuma vilnis, kas gluži kā pārsteigums ar savu pēdējam laikam netipiski augsto temperatūru atnāca 4. maijā. Un tagad gan beidzot viss liecina, ka gadalaiku rats ir pagriezies uz vasaras pusi, aizmirstot par ziemu, kas šogad līdzīgi kā pērn sniega ziņā ir bijusi visai taupīga.
Šis taupīgums iezīmējies arī Madonas novadā, pašvaldībai ziemas sezonā tērējot autoceļu un ielu uzturēšanai paredzēto finansējumu. Kopumā šogad autoceļu un ielu uzturēšanai pārvalžu rīcībā ir 961 500 eiro, no tiem, saskaņā ar Madonas novada pašvaldības attīstības nodaļas ceļu inženiera Edgara Gailuma sniegto informāciju, nav iztērēta pat desmitā daļa – aptuveni 91 000 eiro. No šīs summas visvairāk tērējusi Madona (liela daļa līdzekļu tērēta, kaisot pilsētā ietves un brauktuvi), Arona un Bērzaune, bet vismazāk – Ošupe, Lazdona un Mētriena.
– Ziema ir bijusi saudzīga, un sniega daudzums gan pilsētā, gan pagastos nebija liels, līdz ar to tā sniega tīrīšana nenotika tik intensīvi kā citus gadus, – sacīja Edgars Gailums.
Viņš norādīja, ka arī iepriekšējā ziemā sniega nav bijis daudz, taču ne tik senā vēsturē raugoties (2012/.2013. gada ziemas sezonā), ir redzams, ka tolaik jau ziemas mēnešos dažas no pārvaldēm bija iztērējušas gandrīz visam gadam paredzēto finansējumu autoceļu un ielu uzturēšanai, bet dažas (piemēram, Aronas un Sarkaņu pagasta) – pat pārtērējušas. Toziem pārvaldes un pilsēta kopumā iztērēja vairāk nekā 240 000 latu. Atšķirība ar aizvadīto ziemu visai būtiska, kas tikai lieku reizi liecina, ka ziema ziemai nelīdzinās.
GPS ir, ziemas nav
„Plānās" ziemas un mazāks līdzekļu patēriņš ir sakritis arī ar GPS iekārtu uzstādīšanu sniega tīrīšanas tehnikai.
– Kopš uzstādītas GPS iekārtas, veiksmīgas sagadīšanās dēļ nopietnas ziemas nav bijis, līdz ar to ir grūti veikt salīdzinājumu ar iepriekšējo laika periodu. Pārvalžu vadītāji ir norādījuši, ka arī iepriekš problēmu nav bijis, uzturēšanas darbi tika veikti precīzi, un to veicēji godprātīgi pildīja savus pienākumus. Jāatzīst, ka GPS tika uzstādīta, lai pārvalžu vadītāji vieglāk varētu sekot līdzi darbu veicēju darbam, maršrutiem un strīdu gadījumā, ja tādi rastos, parādīt, ka tai vai citā dienā sniegs konkrētajā maršrutā ir tīrīts, – skaidroja Edgars Gailums.
Viņš minēja, ka iedzīvotāju pārmetumi, ka kāds ceļš nebūtu bijis iztīrīts, līdz viņam nav nonākuši, arī pagastu pārvalžu vadītāji nav sūkstījušies, ka pietrūktu naudas darbu veikšanai.
Vaicāts, vai visos pagastos ziemā ir, kas tīra sniegu, Edgars Gailums atbildēja apstiprinoši, piebilstot, ka prakse ir divējāda – vai nu sniega tīrīšanu veic vietējais komunālais uzņēmums, vai arī tiek iesaistīti vietējie zemnieki un izmantota pagasta zemnieku tehnika.
– Tā ir laba prakse, jo šādi zemnieku tehnika ziemā nestāv dīkā, un arī zemnieki var sniegt savu palīdzību vietējam pagastam, – norādīja Edgars Gailums.
Informācijas par to, ka kādā pagastā nebūtu, kas tīra sniegu, nav. Ir gan tehnika, gan cilvēki, kas ar to strādā.
Ceļiem par labu nav nācis
Kaut gan sniega bijis maz, tas nenozīmē, ka ziema ir bijusi vēlīga pret pašiem ceļiem.
– Temperatūra janvārī bija diezgan zema. Zeme sasala, savukārt februārī, martā un arī decembrī temperatūra svārstījās ap nulli, līdz ar to uz ceļa esošā sniega virskārta gan piesala, gan kusa, tas nozīmē to, ka ceļa virskārta veidojās dubļaina, vietām notikusi deformācija – iesēdumi, rises, bedrītes. Parasti ziemā ceļš ir sasalis, ciets un braukšanai stabils, taču, ja ir kā šoziem, kad temperatūra staigā, uz ceļa veidojas putra, tādēļ pavasarī ceļi, galvenokārt ar grants segumu, bija ne pārāk labā stāvoklī. Pieļauju, ka daži bija pat neizbraucami, – atzina ceļu inženieris.
Vairāk paliek uzturēšanai vasarā
Mazāki tēriņi ziemā nozīmē vairāk brīvo līdzekļu autoceļu un ielu uzturēšanai pārējā laikā.
– Pagastu pārvalžu vadītāji ar tā dēvētā ceļu fonda naudu ceļu ikdienas uzturēšanu veic pēc saviem ieskatiem, saskaņā ar viņu redzējumu, kur to labāk izlietot. Līdzekļu apjoms nav liels, līdz ar to nevar runāt par fundamentāliem ceļa atjaunošanas vai būvēšanas darbiem, taču vairākus praktiskus pasākumus, kuri saistīti ar ceļu ikdienas uzturēšanu, ir iespējams veikt. Tā ir ceļa planēšana, kas jāveic vismaz divas reizes gadā, bet uz ceļiem, ko izmanto intensīvāk, – pat biežāk. Katru gadu atsevišķos ceļu posmos nepieciešams veikt arī avārijas seku likvidāciju. Pēc lielākām lietusgāzēm mēdz izskaloties caurtekas, un no ceļa nenotiek lietus ūdens atvade. Pārvaldēs iespēju robežās tiek arī izgriezti gar ceļu augošie krūmi, lāpītas bedres. Jāpiebilst, ka no ceļu fonda tiek uzturēts ielu apgaismojums. Pēdējos gados aizvien lielāku uzmanību pievēršam arī ceļa zīmju uzstādīšanai uz pašvaldību ceļiem, – pastāstīja ceļu inženieris.
Pēdējos gados manāma pozitīva tendence, ka autoceļu un ielu uzturēšanai paredzētā summa, ko veido valsts un pašvaldības budžeta līdzekļi, pieaug. Pirms diviem gadiem pašvaldība šim mērķim tērēja 848 600 eiro, pērn – 891 000, bet šogad – 961 500 eiro. To, vai šāda pieauguma tendence saglabāsies, Edgars Gailums gan neņēmās spriest.