Pagājušajā pirmdienā notika Madonas novada pašvaldības domes ārkārtas sēde. Tās sasaukšanas galvenais iemesls bija sagatavotais pašvaldības saistošo noteikumu „Kārtība, kādā tiek piešķirts un izmaksāts pabalsts ārkārtas situācijā 2010. gada 8. augusta vētras laikā nopostīto Madonas novada iedzīvotāju privātīpašumā esošo dzīvojamo māju jumtu atjaunošanai" projekts.
Madonas novada pašvaldības deputāte un sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētāja Vineta Lamberte kolēģus sēdē informēja, ka Ministru kabinetā ir izskatīts jautājums par palīdzību 8. augusta vētras sekās cietušajiem.
– Valdība līdzekļus šim mērķim ir iedalījusi, taču pašvaldībām nepieciešams izstrādāt atsevišķus saistošos noteikumus, kuros atrunāta kārtība, kādā iespējams piešķirt sociālo palīdzību tiem novada iedzīvotājiem, kuru privātīpašumā esošo ēku jumti cieta vētrā. Saistošie noteikumi ir jau sagatavoti. Šodien pieņemot, mēs jau rīt tos varam nosūtīt saskaņošanai Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai (RAPLM), kas ir solījusies noteikumus vienas darba dienas laikā izskatīt, – pastāstīja Vineta Lamberte.
Ar iesniegumiem – uz sociālo dienestu
Madonas novada pašvaldības domes saistošie noteikumi nosaka kārtību, kādā tiek piešķirts un izmaksāts pabalsts ārkārtas situācijā 2010. gada 8. augusta vētras laikā nopostīto Madonas novada iedzīvotāju privātīpašumā esošo dzīvojamo māju jumtu atjaunošanai. Tajos minēts, ka pabalsts tiek piešķirts un izmaksāts vienīgi vētras laikā radušos postījumu atjaunošanai un vienīgi iedzīvotāju privātīpašumā esošo dzīvojamo māju nopostīto jumtu atjaunošanai.
Pretendentiem uz pabalstu Madonas novada pašvaldības sociālajā dienestā Madonā, Parka ielā 4, jāiesniedz: rakstisks iesniegums, kurā jānorāda arī bankas rekvizīti pabalsta ieskaitīšanai; apsekošanas akts par to, ka zaudējumi privātīpašumā esošās dzīvojamās mājas jumtam radušies 2010. gada 8. augusta vētras laikā, zaudējumu novērtējums un apmērs (zaudējumu mērvienības – m2, kg, tonnas, km utt.); pieprasīto līdzekļu lokālā tāme (būvniecības nozares speciālistu sastādīts būvprojekta īstenošanai paredzamās būvniecības izmaksas aprēķins); apliecinājums, ka par dzīvojamo māju privātpersonai nepienākas apdrošināšanas atlīdzība.
Pieprasījumu pabalsta piešķiršanai privātās individuālās dzīvojamās mājas jumta atjaunošanai iesniedz mājas īpašnieks vai viņa pilnvarota persona. Pieprasījumu iesniedzot, jāuzrāda iesniedzēja personas un īpašuma tiesības apliecinoši dokumenti. Ja pieprasījums attiecas uz daudzdzīvokļu mājas jumta atjaunošanu, to iesniedz daudzdzīvokļu mājas pārstāvis (vecākais, pārvaldnieks). Pieprasījumu iesniedzot, jāuzrāda iesniedzēja personas un daudzdzīvokļu mājas iedzīvotāju pārstāvēšanas tiesības apliecinoši dokumenti. Daudzdzīvokļu mājas iedzīvotāji dokumentus sagatavo katrs atsevišķi, bet tos visus kopā sociālajā dienestā iesniedz daudzdzīvokļu mājas pārstāvis.
Apmaksās tikai trešo daļu
Piešķiramā un izmaksājamā pabalsta lielums noteikumos ir noteikts 70% apmērā no lokālajā tāmē aprēķinātās summas.
– Ministru kabineta noteikumi paredz, ka 50% no piešķirtās summas – šiem 70% – tiek atmaksāti pašvaldībai, līdz ar to arī pašvaldībai ir jāiegulda savs finansējums, jo valsts visus 100% privātīpašniekiem nevēlas maksāt. 30% no izdevumiem ir pašu īpašnieku ieguldījums. Kopējā summa, ko valdība mums piešķīrusi, ir Ls 50 000, – norādīja Vineta Lamberte.
Madonas novada pašvaldības izpilddirektors Āris Vilšķērsts piebilda, ka pēc šobrīd apkopotās informācijas kopējā nepieciešamā summa (tikai ēku jumtu atjaunošanai) ir aptuveni Ls 102 000. Jāuzsver, ka uz pabalstu var pretendēt tikai tie īpašumi, kuri nav bijuši apdrošināti. Pretendējot uz pabalstu, īpašniekam ir jābūt apliecinājumam, ka viņš nav saņēmis apdrošināšanas naudu.
Lēmumu par pabalsta piešķiršanu piecu darba dienu laikā kopš šo saistošo noteikumu noteiktajām prasībām atbilstoša pieprasījuma iesniegšanas brīža pieņem sociālais dienests. Pabalsts daudzdzīvokļu mājas iedzīvotājiem tiek aprēķināts un piešķirts katram atsevišķi. Nepieciešamības gadījumā (neskaidrības novēršana, precizēšana, iesniegto pieprasījumu nepilnība) sociālais dienests pieņem lēmumu par pabalsta piešķiršanas atlikšanu uz laiku, kas nepārsniedz Administratīvā procesa likumā noteikto, par to rakstiski informējot pabalsta pieprasītāju.
Iestrēgst ministrijā
Šopirmdien sazinoties ar Madonas novada sociālā dienesta vadītāju Gundaru Riekstiņu, gan noskaidrojām, ka ārkārtas sēdē paustais optimisms saistībā ar cerību ātri apstiprināt saistošos noteikumus un līdz ar to sākt izmaksāt pabalstus ir iestrēdzis RAPLM gaiteņos.
– Valdības paskaidrojumos, ko saņēmām, bija teikts, ka RAPLM pašvaldības apstiprinātos saistošos noteikumus izskatīs paātrinātā kārtībā vienas darba dienas laikā, bet tā nenotika. Visu pagājušo nedēļu no ministrijas atbildi nesaņēmām, līdz piektdien pats sazvanījos ar RAPLM ierēdņiem. Izrādījās, ka saistošie noteikumi kaut kur iestrēguši. Tika solīts jau tajā pašā dienā tiem pievērst uzmanību, taču pagaidām neesam izjutuši nekādu aktivitāti. Neizskaidrojamu iemeslu dēļ RAPLM stiepj gumiju. Jo dīvaināk tas šķiet tādēļ, ka pirms domes ārkārtas sēdes izmantojām ministrijas piedāvāto iespēju saistošos noteikumus iesniegt RAPLM izvērtēšanai. Noteikumi saskaņā ar viņu vēlmēm tika izlaboti, bet ar visu to patlaban ir iestājies klusums, – situāciju skaidroja Gundars Riekstiņš.
Pēc viņa teiktā, iedzīvotāji sociālajā dienestā ar iesniegumiem vēršas jau šobrīd, un, lai gan līdz noteikumu izsludināšanai tos pieņemt nevajadzētu, projām neviens netiekot raidīts.
– Vairāk gan iedzīvotāji dienestā vēršas ar jautājumiem – kāda ir pabalstu piešķiršanas kārtība, kādi dokumenti jāiesniedz utt., – piebilda sociālā dienesta vadītājs, paužot cerību, ka ministrija tomēr pasteigsies un pabalstu izsniegšana būtiski netiks kavēta.
Autors: EGILS KAZAKEVIČS
OĻĢERTA SKUJAS foto