Jautājuma zīmi teikuma beigās pēc kārtējās Madonas novada pašvaldības domes finanšu un attīstības komitejas sēdes jau gribas nomainīt ar cerīgu punktu, ka Latvijas trešajā lielākajā novadā beidzot tiks izveidota gan dzīvnieku patversme, gan paralēli tiks risināts arī jautājums par dzīvnieku kapsētas izveidošanu.
Madonas novada pašvaldībā ar lūgumu iznomāt telpas un zemi dzīvnieku patversmes izveidošanai Madonas novada Bērzaunes pagasta „Irbītēs" ir griezusies iniciatīvas grupa, kurā ir iesaistījušies vairāki iedzīvotāji, piemēram, Mirko Hēnišs, Kaspars Udrass un citi. Ar pašvaldību saistītos jautājumus koordinēt ir uzticēts Kasparam Udrasam, kas ir arī Madonas novada pašvaldības domes deputāts.
Iecere izveidot dzīvnieku patversmi Madonas apkaimē virmo jau sen, jo klaiņojošie suņi ir aktuāla problēma daudzviet. Arī iniciatīvas grupas pārstāvis, veterinārārsts Kaspars Udrass atzīst, ka piemērota vieta dzīvnieku patversmei tikusi ilgi meklēta.
– Tagad esam to atraduši, tāpēc arī lūdzam Madonas novada domi iznomāt telpas un zemi dzīvnieku patversmes izveidošanai Bērzaunes pagasta „Irbītēs". Pozitīva lēmuma gadījumā tiks dibināta sabiedriskā labuma organizācija vai biedrība, kurā uz brīvprātības pamata par dibinātājiem tiks aicināti kļūt Madonas novada iedzīvotāji. Gatavību palīdzēt ir apliecinājusi arī veiksmīgi strādājošā dzīvnieku patversme Vācijā Tierheim Ladeburg e. v. Idejas būtība ir veidot dzīvnieku patversmi pēc Vācijā strādājošās patversmes parauga, piesaistot privātos ziedojumus, ar brīvprātīgo līdzdalību, – uzsvēra Kaspars Udrass.
Patversmē varētu tikt izvietoti galvenokārt klaiņojošie suņi, kā arī tiktu sniegti dzīvnieku viesnīcas pakalpojumi. Par klaiņojošo suņu izvietošanu ir iecerēts slēgt līgumus arī ar citu novadu pašvaldībām.
– Tas nav biznesa projekts, ar ko varēs pelnīt. Tas vairāk būs kā labdarības pasākums. Es atbalstu šādas dzīvnieku patversmes izveidošanu, bet ilūzijas par to, ka to izveidot un uzturēt būs vienkārši, neloloju, – atzina Kaspars Udrass.
Atbalstu dzīvnieku patversmes izveides idejai pauda arī Madonas pilsētas pārvaldnieks Guntis Ķeveris.
– No pašvaldības puses tiek lūgts tikai iznomāt zemi 2 ha platībā un telpas, kas atrodas avārijas stāvoklī. Ja šo ieceri izdotos īstenot, tiktu atrisināta ļoti nopietna problēma visā Madonas novadā, – uzskata Guntis Ķeveris.
Arī Kaspars Udrass atgādināja, ka klaiņojošo suņu izķeršana ir viena no pašvaldības funkcijām, ko nosaka likums: – Divu nedēļu laikā pašvaldībai noķertie klaiņojošie suņi ir jāuztur un tos nedrīkst eitanizēt. Suņu īpašnieki, ja tas netiek ievērots, var iesūdzēt pašvaldību tiesā ar prasību segt zaudējumus, īpaši, ja tas ir šķirnes suns un vērtīgs.
– Klaiņojošie suņi ir aktuāla problēma, tomēr es nedomāju, ka dzīvnieku patversmē katru dienu uzturēsies desmitiem suņu. Madonā nemaz nav tik daudz klaiņojošo suņu. Parasti tiem atrodas arī saimnieki – iepriekšējie vai arī jauni. Kopš strādāju Madonā, eitanizēt nācies tikai vienu suni, – atzīst Kaspars Udrass.
Komitejas sēdē piedalījās arī Mirko Hēnišs, kas pastāstīja, kā suņu patversme darbojas Vācijā. Arī tā savulaik sākusi no mazumiņa, bet, pakāpeniski paplašinot savu darbību, izveidojusies par veiksmīgu dzīvnieku patversmi.
Ozolu ieskauts, nekustamais īpašums Bērzaunes pagasta „Irbītēs" atrodas apmēram 12-13 km attālumā no Madonas, Madonas-Pļaviņu ceļa malā kreisajā pusē. Māja ir cietusi arī ugunsgrēkā. Patlaban tur dzīvo viena ģimene, vēl viena ģimene ir tur deklarējusies, taču reāli dzīvo citur.
Viedokli, kā vērtē ieceri izveidot dzīvnieku patversmi Bērzaunes pagastā, lūdzu izteikt arī Bērzaunes pagasta pārvaldes vadītāju Ivaru Miķelsonu.
– Ja ēka ir avārijas stāvoklī un iespēju to atjaunot kā dzīvojamo fondu nav ne Bērzaunes pagasta pārvaldei, ne arī novadam kopumā, ja ir investors, kas nāk ar investīcijām un atjauno šo ēku, sakārto tās apkārtni, ja dzīvnieku patversmes darbs netraucēs apkārtējos iedzīvotājus, kāpēc gan šādu ideju neatbalstīt? Investīcijas vienmēr ir laba lieta, – uzskata Ivars Miķelsons.
Bērzaunes pagasta pārvaldes vadītājs atzīst, ka klaiņojošie suņi ir aktuāla problēma arī Bērzaunes pagastā.
– Situācijā, kad dzīvnieku patversmes nav arī Madonas pilsētā, mums pagastos ir jānodarbojas ar tādām lietām kā klaiņojošo dzīvnieku uzturēšanas nodrošināšana būros ar diviem nodalījumiem atbilstoši ES prasībām, dzīvnieku patversmes izveide, protams, ir risinājums, pie tam ne tikai Bērzaunes pagastā, bet visā Madonas novadā, kur pagaidām īsti nav ne patversmes, ne arī dienesta, kas nodarbotos ar klaiņojošo suņu izķeršanu, – norāda Ivars Miķelsons.
Deputāti komitejas sēdē konceptuāli atbalstīja dzīvnieku patversmes izveidi Madonas novadā. No klātesošajiem „pret" balsoja tikai divi deputāti – Artis Kumsārs un Roberts Šņepsts, uzsverot, ka klaiņojošie suņi drīzāk ir jāiznīcina, nevis „jāaudzina" un jāuztur, jo tie nodarot postījumus ganāmpulkam un uzbrūkot cilvēkiem, tai skaitā sakožot bērnus.
Autore: ŽEŅA KOZLOVA
OĻĢERTA SKUJAS foto