2007. gada nogalē Madonas pilsētas domes deputāti atbalstīja priekšlikumu par koģenerācijas stacijas izbūvi Madonā. Tā faktiski bija zaļā gaisma koģenerācijas stacijas projektam Madonas pilsētā. Taču aizvadīto nedēļu notikumi, kas ar lielu jaudu attīstījās presē un domē, apspriežot līguma projektu, minēto lēmumu apgrieza kājām gaisā. Kāpēc dome tik radikāli mainīja savu nostāju?
Lai lasītāji gūtu atbildi uz šo un citiem ar koģenerācijas staciju saistītiem jautājumiem, uz sarunu aicināju Madonas pilsētas domes priekšsēdētāju Andreju Ceļapīteru.
– Vispirms nedaudz atskatīsimies koģenerācijas stacijas ieceres pirmsākumos. 2007. gada decembrī domē tika iesniegts priekšlikums par koģenerācijas stacijas izbūvi. Par tā atbalstīšanu domes sēdē nobalsoja visi klātesošie deputāti. Saskaņā ar šo domes lēmumu SIA „Madonas siltums" piedalījās SIA „Madonas bio enerģija" veidošanā. 2008. gada novembrī siltumtīklu uzņēmums likumdošanā noteiktajā kārtībā izsludināja atklātu konkursu par siltumenerģijas iepirkšanu. Konkursu rīkojām ar mērķi radīt publisku konkurenci, lai siltumenerģiju iepirktu maksimāli lētāk. Interesi par izsludināto konkursu izrādīja vairāki uzņēmēji no Latvijas, arī viens no Igaunijas, taču pieteicās tikai viens uzņēmums – SIA „Madonas bio enerģija".
– Kāds bija SIA „Madonas bio enerģija" piedāvājums?
– SIA „Madonas bio enerģija" siltumenerģiju piedāvā pirkt par 15,94 latiem par megavatstundu. Maksimālā jauda siltumenerģijas piegādei tiek piedāvāta 10 MWh. Šobrīd SIA „Madonas siltums" darbinātās jaudas, neskaitot Kalna ielas katlumāju, ir 12,5 MWh un apstiprinātais ražošanas tarifs ir 23,236 Ls/MWh.
– Tātad reālais ražošanas cenas samazinājums ir 7,29 lati. Rodas jautājums, kā SIA „Madonas bio enerģija" var saražot lētāku siltumu, bet SIA „Madonas siltums" ražošanas izmaksas ir augstākas?
– Tas nebūt nenozīmē, ka „Madonas siltums" strādātu slikti. Tieši otrādi – uzskatu, ka mūsu uzņēmuma vadītājs un kolektīvs strādā labi – tiek nodrošināta kvalitatīva siltumapgāde, un siltuma tarifs ir viens no zemākajiem valstī. Diemžēl ūdenssildāmo katlu tehnoloģija vairs neļauj samazināt ražošanas izmaksas. To var izdarīt, ražojot siltumu koģenerācijas režīmā. Koģenerācijas stacijas darbības pamatā ir divu produktu ražošana – elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošana. Koģenerācijas staciju darbību regulē Ministru kabineta noteikumi, kuros ir noteikts, ka ražot elektroenerģiju var tad, ja ir siltumenerģijas patēriņš. Iepērkamās elektroenerģijas cena ir mainīga. Tā tiek noteikta atbilstoši dabasgāzes cenai. Uz šodienu ar šķeldu kurināta koģenerācijas stacija saražoto elektroenerģiju atbilstoši MK noteikumiem var pārdot par 125 Ls/MWh. Tas arī ir galvenais ekonomiskais pamatojums, kāpēc koģenerācijas stacija var piedāvāt Madonas siltumpatērētājiem par 31% lētāku siltumenerģiju nekā mūsu uzņēmums, to darot tradicionālajos ūdenssildāmajos katlos.
– Vai SIA „Madonas bio enerģija" piedāvātā cena arī nākotnē būtu nemainīga un tikpat izdevīga?
– Līgumprojektā ir paredzēts, ka cena tiek koriģēta, ja 3 pozīcijas – šķeldas, „Latvenergo" elektrības cena gala patērētājiem vai nodokļi – izmainās vairāk par 10%. Ja šo pozīciju izmaksas pieaug, tad siltuma cena proporcionāli ražošanas izmaksu struktūrai tiek paaugstināta, ja šīs izmaksas samazinās – tad arī siltuma cena tiek samazināta. Piemēram, ja šobrīd darbotos koģenerācijas stacija, tad siltumenerģija maksātu nevis piedāvājumā noteikto cenu 15,94 Ls/MWh, bet gan 13,56 Ls/MWh. Tas tāpēc, ka uz piedāvājuma brīdi šķeldas cena bija 6,24 lati par berkubu, bet pašlaik šķeldas cena ir 5 lati par berkubu.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS 28.04.2009.
Intervēja DZINTRA STRADIŅA,
Madonas pilsētas domes sabiedrisko attiecību speciāliste