Aizvakar notikušajā Madonas novada pašvaldības domes sēdē deputātiem nācās uzklausīt diezgan nepatīkamu informatīvo jautājumu, proti, par iespējamo Madonas un Cēsu slimnīcas apvienības izveidošanu.
Par šo jautājumu deputātus informēja domes deputāts un SIA „Madonas slimnīca" valdes priekšsēdētājs Bruno Kokars, kas no rīta jau bija ticies ar slimnīcas darbiniekiem.
– Kopš 2009. gada Veselības ministrija (VM) vairākkārt ir samazinājusi finansējumu veselības aprūpes pakalpojumiem un visiem līdzekļiem cenšas samazināt stacionāra pakalpojumu sniedzēju skaitu, jo, salīdzinot ar vecajām ES valstīm, Latvijā to ir krietni vairāk. Tomēr netiek ņemta vērā mūsu atšķirīgā situācija – slikti ceļi, bezdarbs, lielais trūcīgo un maznodrošināto skaits, kā arī apdzīvotības blīvums.
Sākot ar profesores Baibas Rozentāles stāšanos ministres amatā, mūsu līmeņa slimnīcām ir ievērojami būtiskāk samazināts finansējums, nekā tas ir reģionālajām slimnīcām un trim lielajām Rīgas slimnīcām. Ministre, lēmumus pieņemot, atsaucās uz VM stratēģiskajā padomē lemto, bet šo padomi veido galvenokārt tikai lielo slimnīcu pārstāvji. Šie kolēģi, protams, lems par lielāka finansējuma piešķiršanu tieši savām iestādēm.
Šogad stacionārajai palīdzībai Madonā atvēlēti tikai 52% no tā līdzekļu apjoma, kāds bija 2009. gadā, ambulatorajai palīdzībai – par 15% mazāk. Tādēļ uz plānoto pārorientēšanos uz palīdzības sniegšanu dienas stacionārā, kas ir ambulatorā dienesta paspārnē, daudz cerēt nevar.
Iepazīstoties ar VM informatīvo ziņojumu Ministru kabineta šā gada 16. februāra sēdē, uzzinājām, ka stacionāro ārstniecības iestāžu konsolidācija un skaita samazināšana tiek plānota arī turpmāk. Pašlaik straujāk to veikt traucē vienīgi reģionālo slimnīcu nespēja pieņemt vairāk pacientu, neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) brigāžu nepietiekamais skaits un NMP transporta un ceļu sliktais stāvoklis. Tikko situācija šajā jomā uzlabosies, tiks izdomāti jauni kritēriji, kurus mēs nespēsim izpildīt, – par šābrīža situāciju deputātus informēja Bruno Kokars.
Nepriecē neviens no scenārijiem
Viņš norādīja, ka, veidojot apvienību ar Cēsu slimnīcu, pašreizējos kritērijus izpildīt būtu iespējams, ja neskaita 7000 pacientu uzņemšanu, jo šajā skaitlī ietilps tikai tie pacienti, kuri ārstēti par valsts piešķirto finansējumu, taču, tā kā valsts finansējums neļauj apkalpot tik lielu pacientu skaitu, veidojas apburtais loks.
– Ja slimnīcu apvienību reģistrē komercreģistrā līdz 2010. gada 30. jūnijam, katra apvienojamā iestāde var saņemt līdz Ls 0,5 miljoni latu infrastruktūras sakārtošanai (bonusu). Iepriekšējās sarunās ar Cēsu slimnīcu, piedaloties VM pārstāvjiem – valsts sekretāram Armandam Ploriņam un viņa vietniekam Jurim Bundulim, tika spriests par pilnsabiedrības veidošanu, kuras gadījumā abas iestādes saglabā savu juridisko statusu, bet izrādījās, ka šajā gadījumā bonusa summu nevar saņemt, tādēļ arī tiek meklēti citi varianti, taču to veidošanai vajag 4-5 mēnešus, bet līdz 30. jūnijam ir atlikuši vien 4 mēneši. Vienlaikus pastāv iespēja, ka pat pie jebkādiem veidojumiem un apvienošanās tālākā nākotnē saglabāt slimnīcu ar visām tās nodaļām var arī nebūt iespējams. Līdzšinējā pieredze rāda, ka uz VM pilnībā paļauties nevaram, jo, papētot veselības aprūpes finansēšanas noteikumus, redzam, ka katrai lokālajai slimnīcai uzņemšanas nodaļu uzturēšanai 2010. gadam ir plānoti Ls 265 049, bet Gulbenes un Balvu slimnīcas apvienība, kas vienīgā bija izveidota minēto noteikumu izdošanas brīdī, arī saņem tikai šo vienu finansējumu, līdz ar to divu gadu laikā slimnīca jau šo bonusa naudu var zaudēt. Šorīt (25. februārī) notika arī vairāk nekā pusotru stundu ilga tikšanās ar slimnīcas darbiniekiem. Viņus baida nezināmā nākotne: kāda būs apvienības juridiskā adrese, kas veidos vadību, pēc kādiem kritērijiem un kas sadalīs veselības aprūpes finansējumu. Cēsu slimnīcā ir jāveic ļoti nopietni ēku renovācijas darbi, un kas tādā gadījumā maksās kredītus, jo bez tiem neiztikt, – slimnīcas darbinieku paustās bažas akcentēja SIA „Madonas slimnīca" valdes priekšsēdētājs.
Viņš arī norādīja, ka Cēsu slimnīcas vēlme veidot apvienību ir lielāka, jo tā atrodas netālu no Valmieras.
Slimnīcas kolektīvs iebilst
Madonas novada pašvaldības priekšsēdētājs Andrejs Ceļapīters, kas arī tikās ar Madonas slimnīcas darbiniekiem, neslēpa, ka izšķiršanās par labu vienam vai otram variantam ir ļoti smaga.
– Madonas slimnīca ir laba, raugoties no dažādiem aspektiem, it īpaši kadru ziņā, taču mums ir jāraugās perspektīvā. Intereses, kas vieno Madonas un Cēsu slimnīcu, ir līdzīgas, taču vienlaikus mēs savā starpā gan ar pakalpojumiem, gan pacientiem nekonkurējam. Pie jebkāda politiskā izkārtojuma līdz vēlēšanām nekādi būtiski manevri attiecībā uz samazinājumiem veikti netiks, taču pēc vēlēšanām, it īpaši, ņemot vērā to, ka budžets divos gados būs jāsamazina par 900 miljoniem latu, situācija var krasi mainīties, tieši tādēļ apvienībai, kas aptvertu pusi Vidzemes, būtu spēcīgāks statuss. Protams, kā jau Bruno Kokars minēja, ar apvienībām ir arī negatīvā pieredze, taču, lai tādas nebūtu, ir jārunā ar Veselības ministrijas ierēdņiem, valsts sekretāru līmenī, iepretim politiskajai vadībai, ierēdņi pēc vēlēšanām nenomainīsies. Es neesmu pārliecināts, ka apvienībā mūs sagaidīs rožaina nākotne, taču vēl lielākas bažas man ir tajā gadījumā, ja paliksim vieni, jo tad saglabāt pakalpojumu apjomu līdzšinējā līmenī būs ļoti grūti, – savu viedokli pauda Andrejs Ceļapīters.
Viņš deputātus informēja arī par domei adresēto atklāto vēstuli, kurā slimnīcas kolektīvs lūdz jautājumu par Madonas un Cēsu slimnīcas apvienības veidošanu neiekļaut sēdes darba kārtībā. Kā pamatojums vēstulē tiek minēta kolektīva neinformētība par procesa norisi, lietderību un reorganizācijas programmas saturu. „Madonas slimnīca ir izpelnījusies gan valsts, gan Madonas un apkārtējo novadu iedzīvotāju atsaucību par kvalitatīvu medicīnisko aprūpi. Šobrīd esam neizpratnē par reorganizācijas mērķiem, sakarā ar ko vēlamies tikties ar Madonas novada deputātiem," teikts vēstulē.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS 27.02.2010.
Autors: EGILS KAZAKEVIČS
OĻĢERTA SKUJAS foto