„Stars" pagājušajā gadā vairākkārt informēja par administratīvi teritoriālo reformu, rajonu padomju likvidēšanu un jaunu novadu izveidi. Kaut arī teritoriālā reforma formāli ir beigusies, dažas šī piņķerīgā procesa atskaņas ir jūtamas vēl šobrīd.
Veidojot jauno novada pašvaldības administrāciju, tā lielākoties tika komplektēta uz Madonas pilsētas domes bāzes, atlikušās vakances galvenokārt aizpildot ar rajona padomes darbiniekiem. Tiesa, ne visiem darbiniekiem darbs jaunajā struktūrā atradās. Daļa no šiem darbiniekiem pensionējās, bet citiem darbs domē tika uzteikts. Divas nu jau bijušā rajona padomes darbinieces – attīstības nodaļas vadītāja Evita Jākobsone un rajona kultūras darba organizatore Inga Arāja – uzskatīja, ka darba uzteikums ir atzīstams par spēkā neesošu, un vērsās ar civillietu Madonas rajona tiesā. Madonas rajona tiesā „Stars" noskaidroja, ka šādi tiesvedības procesi pēc rajonu padomju reorganizācijas beigām un jaunu novadu izveides kopumā Latvijā nav retums.
Prasības pieteikumā tiesai abas darbinieces norādīja, ka Madonas novada pašvaldība nepareizi uzteikusi darba līgumu.
Novērtējusi tiesas sēdē iegūtos pierādījumus kopumā ar abu pušu paskaidrojumiem, tiesa uzskatīja, ka prasītāju prasība ir apmierināma. Tiesa uzskatīja, ka Madonas novada pašvaldība kļūdaini pieņēmusi lēmumu par „Madonas rajona padomes likvidāciju", jo tas neatbilst „Rajonu pašvaldību reorganizācijas likuma" prasībām.
Kopumā tiesa nolēma pilnībā apmierināt abu darbinieču prasību par darba līguma uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu, atjaunošanu darbā un vidējās izpeļņas par darba piespiedu kavējumu piedziņu. Šis spriedums gan vēl nav stājies spēkā, jo nav beidzies termiņš, kura laikā var iesniegt apelācijas sūdzību.
Madonas novada pašvaldību tiesā pārstāvēja juridiskās nodaļas vadītāja Evita Zāle. Lūdzām viņu sniegt komentāru par šo tiesvedības procesu.
– Uzskatu, ka Madonas novada pašvaldība, uzsakot darba līgumus rajona padomes darbiniecēm, ir rīkojusies saskaņā ar Darba likumu, jo Darba likuma izpratnē iestāde „Madonas rajona padome" ir uzskatāma par darba devēju – darba devējs ir jebkura organizatoriska vienība, kurā darba devējs nodarbina savus darbiniekus, līdz ar to uzteikumos kā pamatojums ir norādīts Darba likuma 101. panta pirmās daļas 10. punkts – darba devēja likvidācija, ņemot vērā Madonas novada pašvaldības domes lēmumu par iestādes „Madonas rajona padome" likvidāciju. Tāpat ir ievērota Darba likumā noteiktā procesuālā darbinieku atlaišanas kārtība.
Savukārt tiesa spriedumā priekšroku ir devusi „Rajonu pašvaldību reorganizācijas likumam", no kura konteksta izriet, ka vienīgais darba devējs visiem pašvaldības darbiniekiem ir pašvaldība, nevis konkrētā iestāde. Par pašvaldību reorganizācijas kārtību un darba tiesiskajām attiecībām reorganizācijas gaitā dažādus pēc satura skaidrojumus ir sniegusi arī RAPLM, līdz ar to pašvaldība ņem vērā Madonas rajona tiesas spriedumu, kas šoreiz ir tapis par labu darbiniecēm.
Lai pēc iespējas ātrāk atrisinātu radušos situāciju, apelācijas sūdzību Madonas novada pašvaldība neiesniegs, darbinieki ir atjaunoti darbā. Patlaban ar vienu no darbiniecēm ir panākta vienošanās par darba tiesisko attiecību izbeigšanu uz savstarpējas vienošanās pamata. Attiecībā uz otru darbinieci notika darbinieku izvērtēšana un savstarpēja salīdzināšana, lai veiktu darbinieku skaita samazināšanu, ņemot vērā Madonas rajona tiesas spriedumā noteikto, kā arī novada pašvaldības apstiprināto štatu sarakstu, – situāciju komentēja Evita Zāle.
Izvērtēšanas komisiju novada pašvaldības dome sasauca uzreiz pēc kārtējās domes sēdes, kurā pēc deputāta Andra Saknes priekšlikuma deputāti tika informēti par tiesvedības procesu un tā rezultātiem. Komisija noteica vērtēšanas kritērijus, uz kuriem balstoties varēja izvērtēt abus darbiniekus, kuri šobrīd pilda kultūras darba organizatora pienākumus, – Jāni Kļaviņu un Ingu Arāju.
– Izvērtēti tika darba rezultāti un kvalifikācija. Tika izdalītas anketas novada pagastu kultūras dzīves organizatoriem, jo viņi ir strādājuši ar abiem darbiniekiem. Apkopojot anketas, noskaidrojām, ka augstāku novērtējumu ir guvis Jānis Kļaviņš. Tika ņemta vērā arī novada pašvaldības prasība, ka novada kultūras darba organizatoram nepieciešama augstākā izglītība. Šim kritērijam atbilda tikai viens no darbiniekiem – līdzšinējais novada kultūras darba organizators. Kopumā labāki rādītāji bija Jānim Kļaviņam, tādēļ Ingai Arājai šobrīd ir iedots darba uzteikums. Likumā noteiktajā kārtībā viņa vēl vienu mēnesi strādās, – informēja Evita Zāle.
Autors: EGILS KAZAKEVIČS