Tekstilmāksliniece Inese Jakobi šonedēļ darina Madonas novada vimpeli, kas sestdien, 10. jūlijā, krāšņos Madonas novada delegāciju X Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos gājiena laikā.
Īsi pirms Jāņiem tika apstiprināts jaunais novada simbols, tā vizuālizāciju varēsim novērtēt svētku gājienā.
Madonas muzeja izstāžu zālēs, kur sastapu Inesi Jakobi, tekstilmāksliniece tobrīd apmētāja malas izgrieztajam audeklam. Uz jautājumu, kā sokas darbi, vai roka jau piešauta, Inese Jakobi atsmēja:
– Katra lieta ir kā jauna Amerika, ir jādomā, kā to izdarīt. Nav tā, ka visu zinu un varu darīt bez domāšanas. Līdz šim vimpeļus esmu audusi – Madonas kultūras nama daudziem kolektīviem ir mani austie karogi. Tāpat biju gatavojusi Madonas pilsētas vimpeli, bet tas bija pilnīgi kas cits. Šis konkrētais darbs tiek veikts aplikācijas tehnikā. Savulaik aplikācijas tehnikā esmu šuvusi ar šujmašīnu, bet te bija skaidrs, ka ar šujmašīnu neko darīt nevar, jo ir cits izejmateriāls. Turklāt ar rokām materiālu vairāk izjūtu, un šuvums ir pietiekami smalks, lai rezultāts apmierinātu.
Audekla gabali (zaļš, sarkans, zeltaini dzeltens, melns un sudraba) tika piemeklēti un nopirkti veikalā pagājušajā ceturtdienā. Tagad top novada simbols, kādu to novada dome un Heraldikas komisija ir apstiprinājusi.
– Vimpelis jāatdod sestdienas rītā pulksten piecos, – nosaka autore. – Ceru to pabeigt ātrāk, ja līdz pēdējam brīdim kas jādara, veidojas nevajadzīgs stress.
Paralēli šim pienākumam māksliniecei ir arī citi darbi. – Tāds karsts jūlija laiks, – pasmejas Inese. – Šonedēļ Rīgā tiks atklātas trīs tekstilmākslas darbu izstādes, divās no tām piedalīšos arī es. Pēterbaznīcā 8. jūlijā atklās gadskārtējo Latvijas tekstilmākslas asociācijas dalībnieku darbu skati, bet Mākslinieku savienības galerijā no 9. jūlija būs skatāmi šķiedras mākslas darbi – arī Latvijas tekstilmākslas asociācijas dalībnieku veikums. Pa Jāņiem sakārtoju darbus, un nu tie jānogādā Rīgā.
Pēterbaznīcā būs izlikti „Spārni", ko gatavoju deviņdesmitajos gados, bet tikko papildināju pēc šodienas izjūtas. Šie melnbaltie spārni būs iekārti griestos, lidos un būs aplūkojami no apakšas. Otrai izstādei savukārt vedīšu „Logus", kas Madonas skatītājiem bija izlikti vērtēšanai personālizstādē Madonas muzejā.
Kad atgriežamies pie dziesmu svētku tēmas, māksliniece saka: – Dziesmu svētki latviešiem ir ļoti būtiska lieta, tie, kas tos vienreiz ir izjutuši, zina un novērtē. Neesmu svētkos piedalījusies kā dalībniece, bet tos izjūtu kā izteiktu nepieciešamību. Dziesmu svētki ir īpaša lieta; tiem, kas tajos piedalās, ir vēl personiskākas atmiņas un izjūtas.
Uz jautājumu, kas vēl paredzēts vasaras programmā, māksliniece tikai aizplīvuroti novelk: – Jāizmanto gaišais laiks. Dienas gaisma ir tā labākā, vienkārši jādara.
Kad ierunājamies par muzeja apmeklētājiem, Inese Jakobi stāsta: – Cilvēki uz muzeju nāk. Ir bijuši ciemiņi no citām zemēm – no Francijas, Vācijas, tāpat mūsu cilvēki no citiem novadiem. Viņi ceļo, iegriežas pie mums un izmanto to, ka muzeja izstāžu zālēs ir tik daudz skatāmu lietu. Jebkurš madonietis varētu būt tik saprātīgs un atnākt uz izstāžu zālēm izvēdināt galvu. Te vienlaicīgi ir trīs – četras izstādes, visi ir patīkami pārsteigti par redzēto.
Autore: INESE ELSIŅA
AGRA VECKALNIŅA foto