Laikraksta „Stars" 2010. gada pēdējā numurā Nadežda Šruba jau informēja par veiksmīgi realizēto siltināšanas projektu Madonā, Raiņa ielā 19a, īstenojot šajā mājā kompleksu siltināšanas programmu – nomainot jumta segumu un sakārtojot apkures sistēmu koplietošanas telpās.
Tā ir pirmā māja Madonā, kas renovēta, pateicoties ERAF programmai „Daudzdzīvokļu māju uzlabošanas pasākumi". Siltināšanas darbu veikšanai biedrība „Raiņi" SEB bankā ņēma kredītu gan projekta priekšfinansēšanai (Ls 25 722,51), gan līdzfinansēšanai 50 procentu apmērā (EUR 78 740). Bankai tas jāsamaksā 5-7 gados, katram dzīvokļa īpašniekam vidēji sanāk ap 1000-1200 latu. Svinīgā renovētās mājas atklāšana notika 29. decembra pievakarē, klātesot arī „Stara" žurnālistiem. Iedzīvotājus ar veiksmīgi realizēto projektu sveica arī SEB bankas Madonas filiāles pārvaldnieks Pēteris Krūgaļaužs.
Savukārt, kā pastāstīja projekta vadītāja Nadežda Šruba, renovācijas projekta ietvaros tika veikta ēkas fasādes, pagraba cokola un bēniņu siltināšana, tika nomainīti logi dzīvokļos un koplietošanas telpās. Siltumenerģijas patēriņš ēkai pirms renovācijas bija 215 MWh, savukārt plānotais siltumenerģijas ietaupījums pēc renovācijas ir līdz 35 procentiem. To, ka tas ir reāli sasniedzams, apstiprina arī pirmie saņemtie rēķini – 2010. gada novembrī par siltumu šīs mājas iedzīvotājiem bija jāmaksā par 30 procentiem mazāk nekā pērn.
Jā, ieguvumu patiešām ir daudz, bet kā svarīgāko aptaujātie mājas iedzīvotāji minēja ne tikai siltumpatēriņa ekonomiju, bet arī to, ka pēc mājas renovācijas silti ir visos dzīvokļos.
– Tagad dzīvokļos temperatūra ir optimāla – nav ne par vēsu, ne par karstu. Es pat neskatos termometrā, taču pirms mājas renovācijas salu. Esmu no tiem, kam patīk dzīvot siltumā, bet nu arī man pat ziemas aukstumā vairs nav iemesla sūdzēties, – atzina Inga Randere.
– Radiatori ir knapi remdeni, bet dzīvoklī ir ļoti silti – visu laiku temperatūra turas ap +20 vai pat kādu grādu vairāk. Tagad ir daudz siltāk nekā pagājušajā gadā, kad radiatori bija karsti, bet istabā bija vēsi. Manuprāt, daudz līdzēja gan ārsienu siltināšana un jumta nomaiņa, gan arī radiatoru skalošana. Piemēram, manā dzīvoklī tika izskalots pat metāla gabals, kas radiatorā acīmredzot bija palicis pirms 40 gadiem, veicot metināšanu, – līdzīgu viedokli pauda arī Augusts Apinis. – Mājas renovācijas efekts ir jūtams, būtiski uzlabojies un kļuvis patīkamāks mikroklimats dzīvokļos. Būvfirma no Rīgas darbus veica kvalitatīvi, turklāt tos laimējās padarīt līdz salam un lielajam sniegam. Daži sīkumi gan ir palikuši, bet tos varēs pabeigt pavasarī. Siltināšanai tika izmantota akmens vate, bet pamatiem – putuplasts. Katrā ziņā vismaz es ar renovāciju esmu ļoti apmierināts un ceru, ka arī pārējie iedzīvotāji domā tāpat. Mūsu mājas piemēram iesaku sekot arī iedzīvotājiem citās mājās. Būs mazāk jāmaksā par siltumu un varēs dzīvot sakārtotā, siltinātā un vizuāli pievilcīgā mājā. Vienīgi jāatrod kārtīga būvnieku brigāde, kas labā kvalitātē veiktu darbus, tā, kā to mūsu mājā izdarīja SIA „Ductus".
Vaicāts, vai projekta ietvaros dzīvokļos tika sakārtota ventilācijas sistēma, viņš atzina, ka tas ir katra paša ziņā.
– Nomainītajiem logiem ir arī ziemas vēdināšanas režīms. Katrs izlemj, kā un cik bieži to izmantot, lai nesvīstu logi un dzīvoklī nodrošinātu vēlamo mikroklimatu, – atzīmēja Augusts Apinis.
Veicot mājas Raiņa ielā 19a renovāciju, iedzīvotāji patiešām sev ir sagādājuši skaistu un vērtīgu Ziemassvētku un Jaungada dāvanu. Taču, kā atzina projekta vadītāja Nadežda Šruba, tas ir tikai pirmais solis.
– Mums jau ir padomā arī citi uzlabojumi. Nākamais, ko vajadzētu veikt, ir siltumskaitītāju uzstādīšana uz radiatoriem katrā dzīvoklī, lai katrs varētu izvēlēties optimālo temperatūru un, dodoties, piemēram, komandējumā vai ciemos, uzstādītu minimālo siltuma režīmu. Ja turpinājums būs tikpat veiksmīgs kā sākums, jaunajā gadā veiksim arī kāpņutelpu remontu, – nākotnes vīziju ieskicēja Nadežda Šruba.
Te gan jāpiebilst, ka šajā mājā, atšķirībā no daudzām citām daudzdzīvokļu ēkām Madonas pilsētā, uzstādīt skaitītājus uz radiatoriem ir tehniski ļoti sarežģīti, jo jāmaina visa apkures sistēma.
– Mūsu māja ir ļoti veca. To 1969. gadā uzcēla SCO atbilstoši tā laika tehniskajām iespējām un risinājumiem. Tad bija doma būvēt pat piecstāvu ēku, bet nebija tik augsta pacēlāja, līdz ar to tika uzcelta četrstāvu 24 dzīvokļu māja, – atcerējās Augusts Apinis.
Daudzi, tai skaitā arī Madonas novada pašvaldības vadība, pauž gandarījumu, ka vismaz viena māja Madonā ir izmantojusi ERAF programmas piedāvātās iespējas, jo ES finansē pusi no projekta izmaksām. Turklāt, ja mājā dzīvo 10 procenti maznodrošināto iedzīvotāju, ES finansējums ir vēl lielāks – 60 procentu. Ņemot kredītu bankā, dzīvokļi netiek ieķīlāti, par garantu kredīta samaksai kalpo noteiktā apsaimniekošanas maksa.
– Līdz mājas renovācijai tā mums bija 20 santīmu par kvadrātmetru, tagad apsaimniekošanas maksu esam noteikuši 45 santīmus par kvadrātmetru. Sanāk gan kredīta samaksai, gan veidojas uzkrājumi citu darbu veikšanai, – akcentēja Nadežda Šruba. Viņa atklāja, ka doma renovēt māju radās aptuveni pirms gadiem diviem, bet darbi aktivizējās tikai pēc tam, kad iedzīvotāji mājas apsaimniekošanu nolēma ņemt savās rokās. Tika izveidota biedrība „Raiņi", par valdes priekšsēdētāju ievēlēts Normunds Arama. Tad paši izstrādāja projektu, izvēlējās būvfirmu un kopīgiem spēkiem veiksmīgi īstenoja renovācijas projektu.
Jāatzīst, ka siltināšanas projekti Latvijā pārsvarā tiek īstenoti tajās mājās, kur „uzrodas" kāds entuziasts, tāds, kā, piemēram, Raiņa ielā 19a Normunds Arama, kas uzņemas atbildību un spēj pārliecināt iedzīvotājus par iecerēto energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu nepieciešamību un izdevīgumu. Vai – kā Nadežda Šruba, kas sabiedriskā kārtā izstrādā projektu. Un, ja vēl mājā dzīvo tāds speciālists kā Madonas novada pašvaldības būvvaldes arhitekts Augusts Apinis, tad rezultāts neliek sevi ilgi gaidīt un iznākums ir ar plusa zīmi.
Savukārt tur, kur mājas apsaimnieko pašvaldības uzņēmumi, vismaz pagaidām šādas aktivitātes nenotiek.
Autore: ŽEŅA KOZLOVA
OĻĢERTA SKUJAS foto