Madonas novada domes finanšu un attīstības komitejas sēdē deputāti uzklausīja kārtībnieka Alena Dzeņa sagatavoto informāciju par videonovērošanas kameru sistēmas nepieciešamību mūsu novadā.
Alens Dzenis norādīja, ka pirms aptuveni trim gadiem Madonas pilsētas domes iegādāto 10 kameru pašreizējais izvietojums vairs īsti neatbilst nepieciešamībai un arī to parametri nav īsti atbilstoši to vietu novērošanai, kurās tās ir izvietotas, jo pat nedaudz krēslains laiks sagādā grūtības salīdzinoši nelielā attālumā atpazīt cilvēku sejas un auto numurus.
– 6-8 no esošajām kamerām pārvietošana uz citām vietām, kas policijai ir daudz aktuālākas, jo tur visbiežāk notiek likumpārkāpumi un noziegumi, izmaksātu aptuveni Ls 2000. Sarunā arī ar Madonas novada pašvaldības domes priekšsēdētāju Andreju Ceļapīteru aktualizējās jautājums, ka, iespējams, tā vietā, lai ieguldītu līdzekļus veco kameru pārvietošanai, līdzekļus var novirzīt jaunu, pašreizējai situācijai atbilstošu kameru iegādei. Kopā ar kolēģiem policijā esam apzinājuši vietas, kur nepieciešamība pēc videokameru uzstādīšanas ir ļoti nopietna, kā arī vietas, kur tās šobrīd vai perspektīvā būtu vēlams uzstādīt. Mūsu skatījumā, visakūtākā nepieciešamība pēc videonovērošanas kamerām patlaban ir autoostā; Madonas apgabaltiesas ēka, ar skatu uz Saules ielu; „Unibankas" ēka, ar skatu uz krustojumu un lielveikalu „Rimi"; Upes iela, ar skatu uz atpūtas parku; Saieta laukums; tā saucamā „Jaunības" ēka, ar skatu uz rotācijas apli. Šīs ir vietas, kur policijai ir jāstrādā visaktīvāk. Ir arī vietas, kur policija vēlētos, lai būtu videonovērošanas iespēja. Piemēram, Pļaviņu rotācijas aplī; pie laimētavas „Eldorado"; estrādē; pie elektrisko tīklu apakšstacijas
u. c., – pastāstīja Alens Dzenis.
Galvenais ir kvalitāte
Viņš arī norādīja, ka, domājot par videonovērošanas kameru iegādi, galvenais ir kvalitāte, nevis kvantitāte – labāk vismaz trīs, taču labas, nekā vairāk, bet tādas, kas darbu daudz neatvieglo. Kā piemēru viņš minēja nesen notikušo laupīšanu Saieta laukumā. Ja šo noziegumu fiksētu kamera ar labu izšķirtspēju, policijai laupītāja notveršana sagādātu mazāk rūpju.
– Ir bijušas vairākas situācijas, kad mēs domes videonovērošanas kameras nofilmētajā materiālā nespējam izšķirt mašīnas, kas stāv Saieta laukuma tālākajā galā, numuru, – norādīja kārtībnieks.
Gatavojoties šim jautājumam, Alens Dzenis pabija Rīgā un apmeklēja divas iestādes, kurās nopietni tiek strādāts ar videonovērošanu, – Satiksmes uzraudzības biroju un Rīgas pašvaldības policiju. Tur viņš redzēja, kā ikdienā norit darbs ar kamerām, kā ar tām strādā cilvēks vai arī tās tiek darbinātas automātiskā režīmā. Atsaucoties uz pašvaldības policijas darbu, viņš norādīja, ka cilvēks nevar iziet cauri Vecrīgai tā, lai katrs viņa solis netiktu fiksēts videokamerā, līdz ar to policijai ir lielas iespējas gan fiksēt likumpārkāpumus, gan aizturēt vainīgos.
Alens Dzenis kopā ar domes informācijas tehnoloģiju nodaļas vadītāju Edgaru Veipu bija sagatavojis vairākus piedāvājumus videokameru kopā ar lokālo bezvadu tīklu iegādei. Piedāvājums sešām kamerām kopā ar serveri, monitoru, programmatūru u. c. nepieciešamajām lietām izmaksātu nepilnus Ls 13 000.
Policistu neaizvietos
Domes deputāts Andris Sakne uzreiz ieminējās, ka viņš jau zinot, kurš būs tas uzņēmums, kas pats varētu iegādāties vienu kameru.
– Tas ir pretī autoostai esošais klubs „Energy". Tas, kas tur notiek, ir trakāk nekā „Bumeranga" laikos, tādēļ ierosinu, lai viņi vai nu iegādājas kameru un veic novērošanu šajā teritorijā, vai arī šis klubs ir jāslēdz, – savu viedokli pauda Andris Sakne.
Alens Dzenis norādīja, ka konceptuāli šāda arī ir bijusi viena no pamatdomām, ka daļu no finansējuma videonovērošanas tīkla izveidei varētu ieguldīt pašvaldība, bet daļu – uzņēmumi, kuru teritoriju policijas darbinieki un kārtībnieki tad arī novērotu.
Deputātiem arī radās jautājums par to, kas gadījumā, ja kameras tiek iegādātas, veiks videonovērošanu.
– Mēs ar kolēģi kārtībnieka amatā esam katrs uz pusslodzi, tādēļ fiziski nespējam šo funkciju veikt tā, kā tas šobrīd tiek darīts Rīgas iestādēs. Mans piedāvājums ir ļaut šo darbu darīt Madonas policijas dežūrdaļai, kur 24 stundas diennaktī nepārtraukti atrodas cilvēks, un arī mēs regulāri pieslēgtos šim darbam. Līdzekļi, kas tiktu ieguldīti šāda tīkla izveidē, ir gana nopietni, lai mēs kā suņi nesēdētu uz siena kaudzes un neļautu policijai, kas ar noziegumiem strādā ikdienā un spēj operatīvi reaģēt, gūt no tā labumu, – savu priekšlikumu pauda Alens Dzenis.
Deputāts Valentīns Rakstiņš, kas atzina, ka novērošanas kameru uzstādīšana ir nepieciešama un atbalstāma lieta, tomēr norādīja, ka tās likumpārkāpumus novērst nespēj.
– Man kā skolas direktoram saistība ar novērošanas kamerām ir jau 15 gadu, un varu apgalvot, ka absolūtu drošību tās tik un tā nesniedz, jo ar laiku cilvēki iegaumē, kur tās atrodas, un ir pat bijis gadījums, ka kamera pirms ļaundarības pastrādāšanas tiek apsegta ar drēbi, taču, neraugoties uz to, es šo priekšlikumu atbalstu un uzskatu, ka šis ir virziens, kurā mums jāiet. Vienīgais jautājums ir par apjomu, – savu viedokli pauda Valentīns Rakstiņš.
Daļēji viņam pievienojas arī daži citi deputāti, uzsverot, ka, piemēram, par spīti kameru pārbagātībai Vecrīgā Brīvības pieminekli tāpat ik pa laikam kāds apčurā.
– Jāsaprot, ka videonovērošanas kamera nekad neaizvietos policijas darbinieku, taču tā ir būtisks palīgs. Ja sākumā, balstoties uz nofilmēto, noziedznieki vai tie, kas cauri pilsētai traucas ar neatļautu ātrumu, tiks notverti, tad ar laiku cilvēki jau sāks piesargāties, – atbildēja kārtībnieks.
Andrejs Ceļapīters, diskutējot par šo jautājumu, ierosināja šim mērķim censties piesaistīt finansējumu no struktūrfondiem.
– Līdz 29. novembrim ir jāiesniedz projekts INTERREG pārrobežu sadarbībai. Varam ieviest vienu sadaļu „Iedzīvotāju drošība", kurā uzsvars tiek likts uz informācijas tehnoloģijām, un censties piesaistīt līdzekļus šim mērķim. Aicinu uz šo jautājumu skatīties arī plašāk un apzināt problēmvietas ne tikai Madonas pilsētā, bet visā novadā, – savas domas izteica Andrejs Ceļapīters.
Deputāti pēc diskusijas arī nolēma šo priekšlikumu iestrādāt INTERREG projektā un vienlaikus apzināt arī uzņēmēju interesi un iespējamo atbalstu, jo, kā zināms, pasliktinoties ekonomiskajai situācijai, sīkās zādzības un huligānisms kļūst par arvien biežāku parādību, kas rada zaudējumus gan lielveikaliem, gan maziem veikaliņiem.
Alens Dzenis piemetināja, ka zādzības un laupīšanas izplatītākas kļuvušas tieši pēdējā pusgada, gada laikā, līdz ar to vajadzība pēc kamerām, kas ļautu operatīvi reaģēt uz katru šādu gadījumu, ir ļoti liela. Tiesa, pat ja pārrobežu sadarbības projekts gūs atbalstu (cerēt uz to var par aptuveni 30%, jo konkurence ir sīva), jaunās kameras varētu uzstādīt vien pēc gada.
Autors: EGILS KAZAKEVIČS
OĻĢERTA SKUJAS foto