Pirms Lieldienām Madonas pilsētā vairākās mājās notika iedzīvotāju sapulces. Runa ir par ēkām, kurās iedzīvotāji savulaik neuzņēmās māju apsaimniekošanu un arī neizvēlējās slēgt koplīgumu ar kādu no uzņēmumiem, kas sniedz pakalpojumus namu apsaimniekošanā.
Tādu māju Madonā, izrādās, ir 37. Madonas novada pašvaldības uzmanības centrā šis jautājums nokļuva pēc Blaumaņa ielas 10, 12 un 14 iedzīvotāju publiski izteiktajiem protestiem un sašutuma par māju līdzšinējo apsaimniekošanu un no iedzīvotājiem iekasētās apsaimniekošanas naudas izlietojumu. Lielu neizpratni iedzīvotājos izraisīja arī veikto darbu augstie izcenojumi, turklāt daļa no darbiem, pēc iedzīvotāju domām, nemaz neesot veikti. Iedzīvotāju pretenzijas ir jau plaši aprakstītas „Stara" 9. februāra numura 6. lappusē publicētajā materiālā „Labāk māju pārvaldīt pašiem".
Arī Madonas pilsētas iedzīvotāju interešu aizstāvības biedrība vērsās Madonas novada pašvaldībā ar iesniegumu, kas tika izskatīts domes finanšu un attīstības komitejas sēdē. Tika izveidota darba grupa, lai izpētītu, kā Madonā tiek apsaimniekotas mājas, kur nav noslēgts koplīgums, un izstrādātu priekšlikumus māju apsaimniekošanas darba uzlabošanai SIA „Madonas namsaimnieks".
Iedzīvotāju sapulcei Blaumaņa ielā 10, 12 un 14, kurā piedalījās arī SIA „Madonas namsaimnieks" darbinieki, vairāki darba grupas pārstāvji un novada domes deputāti (Daiga Elga Ābola un Andris Sakne), bija divi mērķi – precizēt, kuri no darbiem ir veikti, bet kuri – varbūt arī ne, kā arī rast kopsaucēju māju turpmākai apsaimniekošanai.
Sapulci vadīja Madonas pilsētas pārvaldes vadītājs Guntis Ķeveris, kas iedzīvotājiem skaidroja, kāpēc ir izdevīgi slēgt koplīgumu par māju apsaimniekošanu. Lai pie tā nonāktu, viņš aicināja dzīvokļu īpašniekus sasaukt kopsapulci, ievēlēt mājas vecāko un slēgt koplīgumu vai arī – māju apsaimniekošanu ņemt savās rokās.
– Koplīgums obligāti nav jāslēdz ar SIA „Madonas namsaimnieks", var izvēlēties arī citu uzņēmumu vai biedrību, kas sniedz šādus pakalpojumus, vai arī māju apsaimniekošanai izveidot savu biedrību, – uzsvēra Guntis Ķeveris.
Kā skaidroja Madonas pilsētas pārvaldes vadītājs Guntis Ķeveris, pēc tam, kad tiek noslēgts koplīgums, iedzīvotāji kļūst noteicēji gan par īres un apsaimniekošanas naudas lielumu, gan par apsaimniekošanas noteikumiem, un tad arī darbus veiks tikai pēc mājas valdes un iedzīvotāju pieprasījuma. Mājas valde vai vecākais būs tas, kas izvērtēs tāmes un pakalpojumu izcenojumus, kontrolēs darbu izpildi un parakstīs rēķinus. Noslēdzot koplīgumu, iedzīvotāji darbu veikšanai varēs izvēlēties arī citu firmu pakalpojumus, ja to piedāvājums būs lētāks un izdevīgāks.
Arī Madonas novada domes deputāts Andris Sakne aicināja nekavēties ar kārtības ieviešanu māju apsaimniekošanā.
– Aicinu jau šodien ievēlēt māju vecākos, kas līdz koplīguma noslēgšanai vai savas biedrības izveidošanai varētu sadarboties ar SIA „Madonas namsaimnieks" un bez kā ziņas turpmāk neviens darbs, neviens santīms no kopīgās māju apsaimniekošanas naudas vairs netiktu izmantots. Viņi būtu tie, ar kuriem SIA „Madonas namsaimnieks" vajadzētu saskaņot katru veicamo darbu, katru rēķinu un tāmi. Tas ir ātrākais veids, kā tikt ārā no šīs „elles", kad it kā ir paveikts daudz darbu un izlietoti lieli līdzekļi, bet rezultāta nav nekāda, – teica Andris Sakne.
Līdz šim, kā informēja Madonas pilsētas pārvaldes vadītājs Guntis Ķeveris, mājās, kurās nebija noslēgts koplīgums, pašvaldība bija atļāvusi SIA „Madonas namsaimnieks" bez saskaņošanas veikt darbus līdz Ls 200. Uzņēmums pats varēja izlemt, kādus darbus un par kādu summu veikt, ja tie, protams, nepārsniedza noteikto limitu, un par tiem nebija jāvienojas arī ar iedzīvotājiem. Ja dzīvokļu īpašnieki grib būt noteicēji savā mājā un kontrolēt apsaimniekošanas naudas izlietojumu, cita ceļa neesot, kā slēgt koplīgumu vai arī mājas apsaimniekot pašiem. G. Ķeveris atgādināja, ka 2007. gadā arī Madonas pilsētas domes deputāti šajās mājās noteica tik augstu apsaimniekošanas maksu – 32 santīmus par kvadrātmetru – cerībā, ka tas rosinās iedzīvotājus aktīvai rīcībai. Tomēr tā nenotika, neraugoties uz to, ka noteiktā apsaimniekošanas maksa Madonas pilsētā bija viena no augstākajām.
Iedzīvotāji savu neizlēmību skaidroja ar informācijas trūkumu. Viņi esot domājuši, ka maksātā apsaimniekošanas nauda tiks uzkrāta un to varēs izmantot jumtu atjaunošanai, kas ir kritiskā stāvoklī. Tas godu nedarot arī Madonas novada pašvaldībai, ņemot vērā, ka tās ir vēsturiskas mājas un atrodas Madonas pilsētas centrā. Kāda iedzīvotāja atcerējās, ka mājai Blaumaņa ielā 14 jau gadus trīsdesmit, tai skaitā arī pēc varu maiņas un Latvijas neatkarības atjaunošanas, solīts atjaunot jumtu, bet tā tas arī palicis tikai solījumu līmenī… Nadežda Buiķe kaimiņienei ieteica to aizmirst, jo tagad esot citi laiki, bet Meļņikovas kundze iebilda – viņa gan to nespējot aizmirst un cerot, ka jauns jumts vēsturiskajai mājai vismaz ar pašvaldības līdzfinansējumu reiz tomēr tiks uzlikts…
Pēc diskusijām un dažādu viedokļu uzklausīšanas iedzīvotāji, ņemot vērā sapulces organizatoru ieteikumus, ievēlēja māju vecākos. Šos pienākumus uzticēja Nadeždai Buiķei, Matīsam Kalniņam un Inārai Kušķei.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS 08.04.2010.
Autore: ŽEŅA KOZLOVA
AGRA VECKALNIŅA foto