Cesvaines pils
Cesvaine ziemā
Meža taka Madonas apkārtnē
Madonas novada ezeri un lauki
Baltie loki Madonas parkā
Reklāma — × 150 px

Spēļu zāles jautājums raisa diskusijas

EGILS KAZAKEVIČS

Autors • 04.09.2017.

Spēļu zāles jautājums raisa diskusijas
Burtu lielums

Pagājušajā nedēļā Madonas novada pašvaldības domes sēdē tika izskatīti jautājumi saistībā ar atļauju organizēt totalizatoru un derības divās Madonas spēļu zālēs, no kurām viena – Saules ielā 14 – vēl tikai top, bet otra – Saules ielā 37 – jau darbojas.

30. augusta numurā jau informējām, ka šāds lēmumprojekts domē tiks izskatīts; tiesa, dome nelēma par atļaujas sniegšanu spēļu zāles atvēršanai Saules ielā 14, jo šādu atļauju dome ir devusi jau pirms pieciem gadiem vēl pirmā novada domes sasaukuma laikā.

Lēmums pieņemts jau pirms pieciem gadiem
31. augusta domes sēdē pašvaldības izpilddirektors Āris Vilšķērsts sniedza informāciju, ka pašvaldībā ir saņemts SIA „Joker Ltd" iesniegums, ar kuru SIA "Joker Ltd" lūdz Madonas novada pašvaldības domi izsniegt atļauju SIA „Joker Ltd" organizēt totalizatoru un derības Madonā, Saules ielā 14, iesniegumam pievienojot visus nepieciešamos „Azartspēļu un izložu likumā" noteiktos dokumentus (apliecināta ēkas Saules ielā 14, Madonā, Zemesgrāmatas apliecības kopija; licences kopija; zemes nomas līguma apliecināta kopija un būvatļaujas apliecināta kopija).
– 2012. gada septembrī domē tika pieņemts lēmums, kurā konceptuāli tika piekrists spēļu zāles atvēršanai, bet tā paša gada novembra domes sēdē pēc visu nepieciešamo dokumentu saņemšanas šāda atļauja tika dota, un tā joprojām ir spēkā. Šobrīd domei jālemj par to, vai tiek dota atļauja spēļu zālē organizēt totalizatoru un derības, –
informēja Āris Vilšķērsts.
Uz Madonas novada domes priekšsēdētāja Agra Lungeviča jautājumu, kādas ir domes iespējas šādu atļauju nedot, izpilddirektors atbildēja, ka visai niecīgas. „Azartspēļu un izložu likuma" 42. pants nosaka pašvaldības tiesības un pienākumus azartspēļu organizēšanā un arī kritērijus, uz kādiem pamatojoties atļaujas tiek piešķirtas.
– Tie ir formāli kritēriji, un pašvaldība darbojas vairāk kā uzraugošā institūcija, kas pārbauda, vai ir iesniegti visi nepieciešamie dokumenti. Ja tie ir iesniegti, uzņēmums ir tiesīgs sagaidīt, ka pašvaldība atļauju piešķirs. Vienīgais šī likuma panta punkts, kurš pašvaldībai sniedz „radošas" iespējas atrast pamatojumu atļaujas nepiešķiršanai, ir 6., kas nosaka, ka, „ja azartspēļu organizēšana konkrētajā vietā rada būtisku valsts un attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju interešu aizskārumu, pašvaldības dome ar motivētu lēmumu ir tiesīga atcelt izsniegto atļauju atvērt kazino, spēļu zāli, bingo zāli, totalizatoru vai derību likmju pieņemšanas vietu un organizēt attiecīgās azartspēles konkrētajās telpās". Līdz ar to, lai atceltu domes iepriekš izsniegto atļauju, ir jāspēj motivēt, kādā veidā būtiski tiek aizskartas pašvaldības iedzīvotāju intereses. Pašvaldībai jau ir pieredze šāda procesa risināšanā attiecībā uz šī paša uzņēmuma spēļu zāli, kas darbojās Valdemāra bulvārī 14. Pamatojoties uz iedzīvotāju sūdzībām un daudzskaitlīgiem parakstiem, kā arī faktu, ka spēļu zāle atradās tuvu mācību iestādei, atļauja tika anulēta. Tiesa, jāņem vērā, ka lēmums par atteikumu ļaut organizēt azartspēles spēku zaudē tikai piecus gadus pēc domes lēmuma stāšanās spēkā. Šie ir nosacījumi, uz kādiem balstoties pašvaldība varētu neatļaut organizēt azartspēles gadījumā, ja uzņēmums ir izpildījis visas likumā noteiktās prasības, – skaidroja pašvaldības izpilddirektors.

Neatļaujot var nākties maksāt sodu
Domes deputāts Rihards Saulītis, kas darbojies visos trīs Madonas novada domes sasaukumos, jaunievēlētajiem kolēģiem atzina, ka 2012. gadā notikusī diskusija bija ļoti emocionāla un jau tolaik tika meklēti veidi, kā neatļaut spēļu zāles atvēršanu pilsētas centrā.
– Uzņēmums vēlējās spēļu zāli atvērt Poruka ielā, līdzās Madonas mūzikas skolai, un citviet centrā. Arī tolaik šo jautājumu pavadīja plašas diskusijas gan domē, gan sabiedrībā. Kā risinājums situācijā, kad aizliegt šādu uzņēmējdarbības formu nevaram, bija atļaujas došana Saules ielā 14, kas tomēr ir nostāk no pilsētas centra. Jāsaprot, ka, nesniedzot atļauju uzņēmumam organizēt totalizatoru un derības, pašvaldība ieslīgs tiesas procesos, riskējot ar lielu soda naudu; otrkārt, spēļu zāle šā vai tā piecus gadus darbosies, – iepriekšējā pieredzē saistībā ar spēļu zāles jautājuma izskatīšanu dalījās Rihards Saulītis.
Arī domes priekšsēdētāja vietnieks Ivars Miķelsons norādīja, ka patlaban plašu iespēju liegt spēļu zāles darbību pašvaldības rīcībā nav.
– Kā jau izpilddirektors minēja, jābūt argumentētiem, pamatotiem iebildumiem par to, ka tiek būtiski aizskartas iedzīvotāju intereses. Iepriekš dome ir pieņēmusi lēmumu par spēļu zāles atvēršanu, un, pārrunājot šo jautājumu ar juristiem, – liegt kādam uzņēmumam organizēt totalizatoru un derības būtu pretlikumīgi. Protams, varam tiesāties un censties novilcināt laiku, taču juristi uzskata, ka tiesas procesu zaudēsim un nav zināms, cik lielu summu nāksies maksāt. Apzinos, ka lēmums, par kuru šobrīd runājam, nav pieņemams nedz man, nedz citiem pie galda sēdošajiem, jo visiem ir skaidrs, ka šī nav labākā uzņēmējdarbības forma, kā arī vēlamies no tās kaitīgās ietekmes pasargāt iedzīvotājus, taču diemžēl likums ir likums, un tā neievērošanas gadījumā pašvaldība riskē ar lielām soda sankcijām, – uzsvēra Ivars Miķelsons.

Jāmeklē risinājumi
Deputāte Antra Gotlaufa vērsa uzmanību uz to, ka Madonas centrālajā – Saules – ielā darbosies trīs spēļu zāles.
– Šajā ziņā Madona kā maza pilsēta noteikti izcelsies uz pārējo fona. Manuprāt, vērā ņemams fakts, kas šajos piecos gados ir mainījies, ir Madonas Valsts ģimnāzijas internāta atvēršana Tirgus ielā. Internātā, kas ir pielīdzināms mācību iestādei, dzīvo vairāki desmiti skolēnu, un tas atradīsies netālu no sporta bāra Saules ielā 14. Pieļauju, ka spēcīga juridiska pamatojuma, lai neļautu šajā vietā atvērt spēļu zāli, nav, taču es esmu pret šādu lēmumu un aicinu virzīties uz to, lai arī citas esošās spēļu zāles tiktu novirzītas uz pilsētas nomali vai ārpus pilsētas robežām, – savu viedokli pauda Antra Gotlaufa.
Vairāki deputāti gan norādīja, ka darba kārtībā nav jautājums par atļaušanu vai neļaušanu atvērt spēļu zāli. To uzsvēra arī Agris Lungevičs.
– Šādu lēmumu dome ir pieņēmusi jau pirms pieciem gadiem, un patlaban mēs lemjam vien par to, vai papildus jau atļautajai darbībai spēļu zālēm atļaujam vai neatļaujam organizēt totalizatoru un derības, pret ko, kā mēs šodien dzirdējām, juridiski korektu pretargumentu mums nav. Ja pieskaramies tam, ko minēja Antra Gotlaufa, – piekrītu, ka mums jādomā, kā ilgtermiņā maksimāli norobežoties no šāda veida uzņēmējdarbības Madonas pilsētā. Jācenšas rast mehānismus, kā to izdarīt, taču šobrīd mums nav juridisku instrumentu, kā spēļu zāļu darbību nepieļaut, un riskēt ar pretlikumīgi pieņemtu lēmumu, kas draud ar soda sankcijām, arī nevaram. Šobrīd es aicinu pašvaldības administrāciju, juridisko nodaļu meklēt risinājumus, izzinot arī citu pašvaldību pieredzi, kā juridiski varam norobežoties no šīs uzņēmējdarbības, un gatavot likumdošanas iniciatīvas, kas ļautu pašvaldībām lielāku rīcības brīvību, lai ar tām varētu vērsties valdībā, – skaidroja Agris Lungevičs.
Kaspars Udrass aicināja paraudzīties arī uz pozitīvo pusi, proti – tiek sakārtots īpašums Saules ielā 14.
– Tiks sakārtots viens no Madonas graustiem, kas atrodas centrālajā ielā un ilgus gadus ir bijis ļoti nepievilcīgs. Tas, manuprāt, vērtējams pozitīvi. Kas attiecas uz spēļu zāles darbību – mūsu kā pieaugušo un bērnu vecāku pienākums ir strādāt ar jauniešiem, viņus mācot, ka līdzās ir tādas problēmas kā atkarība no azartspēlēm, alkoholisms utt. un kā no tām izvairīties. Ar savu rīcību mums jārāda piemērs, – sacīja Kaspars Udrass.

Atļauj organizēt totalizatoru un derības
To, ka jāpieņem iekšēji pretrunīgs lēmums, akcentēja domes priekšsēdētāja vietnieks Zigfrīds Gora, minot, ka viņš neatbalsta spēļu zāļu darbību, taču, no otras puses, pašvaldībai jāizvairās no soda sankcijām. Domes priekšsēdētāja vietnieks arī uzsvēra, ka pašvaldības lomai jābūt lielākai, kontrolējot to, kas notiek spēļu zālēs un ap tām, novēršot nepilngadīgu personu uzturēšanos spēļu zālēs, kā arī sabiedriskās kārtības neievērošanu, traucējot apkārtējo māju iedzīvotājiem.
Izskanot diskusijām, deputāti ar balsu vairākumu (Antra Gotlaufa un Artūrs Grandāns balsoja „pret", bet Inese Strode „atturējās"; Andrejs Ceļapīters, Andris Dombrovskis un Valentīns Rakstiņš sēdē nepiedalījās) nolēma atļaut SIA „Joker Ltd" organizēt totalizatoru un derības „Joker Ltd" piederošajā ēku (būvju) īpašumā ar adresi Saules ielā 14, Madonā. Identisks balsojums bija arī, lemjot par atļauju SIA „Olympic Casino Latvia" organizēt totalizatoru un derības SIA „Olympic Casino Latvia" struktūrvienībā Saules ielā 37, Madonā.
Ņemot vērā to, ka jautājums par spēļu zāļu darbību gan sabiedrības, gan arī domes deputātu vidū tiek vērtēts lielākoties negatīvās nokrāsās, deputāti 31. augusta domes sēdē arī vienojās par tālāko rīcību, kā, nenonākot pretrunās ar likumu, rīkoties līdzīgās situācijās. Plašāk par šo domes lēmumu informēsim kādā no nākamajiem laikraksta numuriem.


05.09.2017.

Atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku

Abonē eStars.lv un lasi vairāk

Ar digitālo abonementu no 1,99 €/mēn. tu piekļūsti visiem portāla eStars.lv rakstiem. Vēlies vairāk? Izvēlies E-avīzi vai drukāto laikrakstu.

Pievienojies sarunai

Pievieno komentāru

Komentēt vari arī anonīmi — pietiek norādīt vārdu.

Reklāma — × 150 px